Translate

2021. gada 9. jūnijs

Pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis Eiropa” atklāšana

KAD: 2021.gada 18. jūnijā

LAIKS: 11.00 - 13.00

PASĀKUMS: Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas „Apvārsnis Eiropa” atklāšanas pasākums Latvijā

MĒRĶIS: vairāk uzzināt par programmu un tās mērķiem, potenciālu Latvijai, kā arī iepazīties ar programmas  “Apvārsnis 2020” trīs projektu īstenotāju pieredzi.

PIEDALĀS izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, Eiropas Komisijas ģenerāldirektors pētniecībā un inovācijās Žans-Ēriks Pakē (Jean-Eric Paquet).

REĢISTRĀCIJA šeit.

KURZOOM platformā; Zinātne Latvijai Youtube kontā; “Apvārsnis Eiropa” Nacionālā kontaktpunkta Facebooktiešraidē.

VALODA: angļu valodā.

KONTEKSTS

“Apvārsnis Eiropa” ir Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju programma 2021.- 2027. gada periodam, kas turpinās līdzšinējo programmu “Apvārsnis 2020”. Programmas “Apvārsnis Eiropa”kopējais finansējums ir 95,5 miljardi eiro, padarot to par visu laiku vērienīgāko un ambiciozāko pētniecības un inovāciju programmu ES.

Programmas “Apvārsnis 2020” (2014.-2020.) konkursos Eiropas Komisijas atbalstu ir ieguvuši 511 dalībnieki no Latvijas un attiecīgi 411 projekti piesaistījuši finansējumu 112,9 miljonu eiro apmērā, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz Latvijas dalībnieku finansējumu iepriekšējā - 7. ietvara programmā (2007.-2013.). Programma “Apvārsnis 2020” ir devusi būtisku atbalstu Latvijas pētniecības un inovācijas sektoram un veicinājusi starptautisko sadarbību. Augstie „Apvārsnis 2020” rezultāti parāda Latvijas zinātnes un inovāciju pieaugošo potenciālu Eiropas mērogā un ļauj ar nepacietību gaidīt līdzvērtīgus vai pat lielākus panākumus „Apvārsnis Eiropa” programmā.

“Apvārsnis Eiropa” pamatā ir izvirzīts trīs pīlāru modelis, kura ietvaros atbalstīs atvērto zinātni, globālo izaicinājumu risināšanu un rūpniecības konkurētspēju un atvērto inovāciju, papildus atbalstot arī Eiropas pētniecības telpas stiprināšanu. “Apvārsnis Eiropa” programma sniedz iespēju attīstīt inovatīvas un konkurētspējīgas pētniecības idejas gan individuālu projektu līmenī Marijas Sklodovskas Kirī aktivitāšu projektos, gan Eiropas Pētniecības padomes grantu projektos. Tāpat organizācijām un pētniekiem ir iespēja  darboties lielās grupās  jeb konsorcijos kādā no tematisko kopu projektiem, kā arī attīstīt jaunuzņēmumus,  mazos un vidējos uzņēmumus, radot izcilas inovācijas un risinājumus, piedaloties Eiropas Inovāciju padomes projektu konkursos. “Apvārsnis Eiropa” programmā ir ieviestas partnerības un uzdevumu kopas jeb misijas, lielāks uzsvars tiek likts uz dzimumu līdztiesības, atvērtās zinātnes un ilgtspējības principiem, lai kopīgi veicinātu pāreju uz zaļāku, digitālāku un klimata neitrālāku Eiropu.

Pasākumu organizē Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts izglītības un attīstības aģentūras (VIAA) programmas “Apvārsnis Eiropa” Nacionālo kontaktpunktu un Latvijas Zinātnes padomi. Informatīvi atbalsta Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Labs of Latvia.

FB pasākums atrodams: https://fb.me/e/3wo5m6zBf

2021. gada 8. jūnijs

Notiks Erasmus+ kontaktseminārs par neformālās izglītības metožu izmantošanu

Laikā no 2021. gada 13. jūlija līdz 2021. gada 16. jūlijam Rumānijas Erasmus+ nacionālā aģentūra organizē Eiropas Savienības (ES) izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas Erasmus+ nacionālo aģentūru starptautiskās sadarbības pasākumu (TCA) – tiešsaistes kontaktsemināru "Savienotājs 6.0. Pasaules apvienošana ar neformālas digitālas izglītības palīdzību" (Connector 6.0. Connecting the world by non-formal digital learning). 

Semināru organizē labās prakses un pieredzes apmaiņai saistībā ar semināra tēmu un kontaktu veidošanu projektu pieteikumu izstrādei jaunajā Erasmus+ programmā. Tiešsaistes seminārā aicinām pieteikties skolu, profesionālās, pieaugušo un augstākās izglītības sektora speciālistus, kurus interesē neformālās izglītības metožu izmantošana, starptautiska sadarbība, labās prakses un pieredzes apmaiņa, kā arī Erasmus+ projektu izstrāde.

Detalizēta informācija par semināru: ?d=Erasmus_TCA_Connector_Rumanija.pdf

Pasākuma darba valoda – angļu.

Dalībnieku skaits pasākumā ir ierobežots. Latvijas pārstāvjiem seminārā pieejamas 4 vietas (katrā izglītības sektorā – 1 vieta).

Pietiekšanās semināram, aizpildot tiešsaistes pieteikuma veidlapu, un vienlaikus nosūtot dalībnieka CV Europass formātā uz elektroniskā pasta adresi vineta.straume@viaa.gov.lv. Veidlapas aizpildīšanas valoda – angļu. VIAA organizēs dalībnieku atlasi, balstoties uz pieteikuma veidlapās norādīto informāciju. Pieteikuma iesniegšana notiek līdz 2021. gada 18. jūnijam. 

Lūdzam iepazīties ar svarīgu informāciju par Erasmus+ TCA pasākumiem: šeit

Pasākumu finansē no 2020. gada Erasmus+ TCA konkursa budžeta.

Papildu informācija:

VIAA Erasmus+ programmas departamenta
Stratēģisko partnerību nodaļas
vecākā programmas speciāliste
Vineta Straume
Tālrunis: 67559501
E-pasts: vineta.straume@viaa.gov.lv

Atvērta pasākumu pieteikšana Erasmus dienām 2021

No 1. jūnija ir atvērta pasākumu pieteikšana iniciatīvā Erasmus dienas, kas notiks no 14. līdz 16. oktobrim. Šajās 3 dienās Erasmus+ projektu īstenotāji un profesionāļu tīkli no visiem izglītības sektoriem ir aicināti organizēt dažādus pasākumus, komunicējot Eiropas vērtības, ieguvumus no mobilitātes un Erasmus+ projektu rezultātus.

Pasākumus Erasmus Dienu laikā aicinātas rīkot organizācijas, kuras īsteno vai ir īstenojušas Erasmus+ projektus un vēlas dalīties pieredzē un projektu rezultātos, stāstīt par Erasmus+ iespējām un iedrošināt izmantot programmas iespējas tos, kuriem vēl nav šādas pieredzes. 

Projektu īstenotāji Erasmus dienās aicināti piedalīties ar dažāda formāta pasākumiem, piemēram, tiešsaistes semināriem, zibakcijām, izstādēm, izglītojošām nodarbībām, projektu pieredzes stāstu publicēšanu sociālajos medijos un cita veida aktivitātēm. Ņemot vērā ar Covid-19 izplatību saistītos riskus, šogad projektu īstenotāji aicināti rīkot pasākumus, ievērojot attiecīgajā laika periodā valstī noteiktos drošības noteikumus, tai skaitā pulcēšanās ierobežojumus, un uzsvaru likt uz tiešsaistes pasākumiem un tādiem pasākumiem, kuros kombinēta dalība klātienē un tiešsaistē.

Pasākumus var pieteikt Erasmus dienu mājaslapā, kur tie tiks iekļauti kalendārā kopā ar pasākumiem, kas notiek visā Eiropā. Pasākuma informācija jāiesniedz latviešu valodā. Vairāk informācijas par pasākumu pieejama VIAA mājaslapas sadaļā Erasmus+ » #ErasmusDienas, kurā atrodama arī Erasmus dienu vizuālā identitāte. 

Erasmus dienas ir Francijas nacionālās Erasmus+ aģentūras iniciatīva, kuru atbalsta Eiropas Komisija un kura notiek kopš 2017. gada.

2021. gada 7. jūnijs

Gatavojamies ANO Augsta līmeņa politiskajam forumam 2021 (HLPF 2021)

Kas ir HLPF?

ANO augsta līmeņa politiskais forums ir galvenā ANO institūcija, kas veltīta ilgtspējīgai attīstībai. Tā pamatuzdevums ir sekot līdzi 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai, kas noteikti Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam ietvaros. Augsta līmeņa politiskais forums notiek astoņas dienas reizi gadā ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomes pārraudzībā.

2018. gadā Latvija gatavoja un prezentēja savu brīvprātīgo nacionālo pārskatu par IAM īstenošanu (Voluntary National Report, VNR). LAPAS kopā ar citām NVO gatavoja papildziņojumu. Nākamreiz Latvija to darīs 2023. gadā.

Kā iesaistīties HLPF 2021?

Augsta līmeņa politiskais forums par ilgtspējīgu attīstību 2021. gadā notiks no 2021. gada 6. jūlija līdz 15. jūlijam virtuālā formātā. Šī gada tēma būs “Ilgtspējīga un noturīga atveseļošanās pēc COVID-19 pandēmijas, kas veicina ilgtspējīgas attīstības ekonomisko, sociālo un vides dimensiju: iekļaujoša un efektīva ceļa izveidošana programmas 2030 sasniegšanai darbības desmitgades kontekstā ilgtspējīgai attīstībai".

Aicinām pieteikties un piedalīties SDG Watch Europe un Action4SD rīkotajā vebinārā – darbnīcā nacionāla līmeņa koalīcijām un tīkliem, kas strādā ar ilgtspējīgas attīstības mērķu jautājumiem 14.06.2021. no plkst. 14.00 līdz 16.00 (CET).

Pasākumā tiks spriests par to, kā šī gada Eiropas VNR valstis gatavojas ziņošanai ANO, kā tiek iesaistīta pilsoniskā sabiedrība un kas ir nepieciešams, lai mudinātu valdības padarīt VNR pēc iespējas politiski godīgākas un ietekmīgākas. Plānots izrunāt arī par pašreizējām plānotajām pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm saistībā ar šī gada HLPF tēmu, kā arī organizatori dalīsies ar dažādām pilsoniskās sabiedrības iespējām iesaistīties HLPF.

 REĢISTRĒŠANĀS LĪDZ 10.06.2021

Vispusīgi un harmoniski attīstīti novadi?

Mazāku novadu apvienošana ir datos pamatots lēmums.

Pētījumā novadi tiek dalīti vairākās grupās:

  • darbarūķi – augsta aktivitāte darbadienās, bet vidēji zema aktivitāte brīvdienās,
  • harmoniskie – augsta un vidēji augsta aktivitāte darbadienās un vidēja aktivitāte brīvdienās,
  • pašpietiekamie – vidēji augsta aktivitāte darbadienās un brīvdienās,
  • mērenie – vidēja ekonomiskā aktivitāte darbadienās un brīvdienās,
  • atpūtnieki – vidēji zema aktivitāte darbadienās, bet vidēji augsta aktivitāte brīvdienās,
  • ballētāji – zema aktivitāte darba dienās, bet augsta aktivitāte brīvdienās,
  • hedonisti – minimāla aktivitāte darbadienās, bet maksimāli augsta aktivitāte brīvdienās,
  • apātiskie – zema aktivitāte darbadienās un vidējā aktivitāte brīvdienās.
Avots: LMT
Vairāk šeit

Latvijas izglītības un prasmju stratēģijas attīstība

Eiropas Savienības programmas Erasmus+ līdzfinansēts sadarbības projekts ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD)

Izglītības un prasmju attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam – Latvijas izglītības un prasmju stratēģija.

oecdskillssystems

Latvijai kā OECD dalībvalstij nepieciešama starptautiski salīdzinošā analīzē balstīta, uz augstāku produktivitāti un ražotspēju vērsta izglītības un prasmju attīstības stratēģija, kas paredz stratēģisku pieeju prasmju piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvarošanai un strukturēti risina ar prasmju nepietiekamību saistītos Latvijas ekonomiskās attīstības izaicinājumus.

Latvijas izglītības un prasmju stratēģijā paredz rīcībpolitikas instrumenti un sasniedzamie rādītāji izglītības un prasmju rezultātu ciešākai salāgošanai ar darba tirgu, ņemot vērā Latvijas vidēja termiņa ekonomiskās, demogrāfiskās un sociālās tendences, un jānosaka skaidra nākamā struktūrfondu plānošanas perioda ieguldījumu struktūra un prioritātes. OECD augsta līmeņa analītiskā kapacitāte un pieredze nacionālo attīstības izaicinājumu risināšanā un starpnozaru sadarbības veicināšanā sekmēs minēto mērķu sasniegšanu.

Latvijas izglītības un prasmju stratēģijas attīstība ir kopīgs darbs, kurā tiks iesaistīts plašs sociālo un sadarbības partneru loks.

OECD eksperti pētīs Latvijas prasmju sistēmas pārvaldības un finansēšanas atbilstību darba tirgum. Balstoties uz izpētes rezultātiem, OECD sagatavos rekomendācijas nākamajam politikas plānošanas periodam, kā arī iesaistīsies Izglītības un prasmju attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam sagatavošanā.

Projekts tiks īstenots divos posmos:

1. Diagnostikas posms: 2018. gada 3. ceturksnis (septembris) – 2019. gada 4. ceturksnis. Diagnostikas posms paredz Latvijas prasmju sistēmas pārvaldības, finansēšanas un atbilstības darba tirgum izvērtējumu, balstoties uz starptautiski salīdzinošiem datiem un OECD valstu labo praksi.

2. Rīcības posms: 2020. gada 1. ceturksnis – 2020. gada 4. ceturksnis. Rīcības posms paredz identificēt politikas kontekstu un izaicinājumus nākošajam politikas plānošanas periodam. Tā ietvaros tiks veikta Izglītības un prasmju pamatnostādņu 2021.-2027. gadam koncepcijas izstrāde.

Projekta prioritārās jomas:

  • Izglītojamo mācību rezultātu uzlabošana
  • Mūžizglītības kultūras veicināšana
  • Prasmju atbilstības uzlabošana darba tirgū
  • Prasmju sistēmas pārvaldības stiprināšana

Projektā plānotie rezultāti:

Sagatavots OECD Diagnostikas ziņojums par situāciju Latvijā prasmju attīstības jomā (2019. gada 4. ceturksnis) un OECD Prasmju stratēģijas Rīcības ziņojums par Latviju, kas ietver Izglītības un prasmju attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam koncepcijas projektu (2020. gada 4. ceturksnis).

Sniegts atbalsts Izglītības un prasmju attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam sagatavošanai atbilstoši OECD darba rezultātiem un virzībai uz apstiprināšanu Saeimā.


Sadarbības partnerības skolu, profesionālās, pieaugušo un augstākās izglītības sektoros

(Erasmus+ programmas 2. pamatdarbība – KA2)

Eiropas Komisija 2021. gada 25. martā paziņojusi par Eiropas Savienības izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas Erasmus+ jaunā perioda (2021-2027) uzsākšanu, un ir izsludinājusi 2021. gada projektu pieteikumu konkursu.

 

Sadarbības partnerības (Cooperation partnerships) skolu, profesionālās izglītības, augstākās izglītības un pieaugušo izglītības sektorā

Projektu pieteikumu termiņš: 20. maijs 12:00 (pēc Briseles laika), projektiem, kuri sākas no 01.11.2021. – 28.02.2022. Projektu pieteikumu veidlapa ir iesniedzama tikai tiešsaistē.

Aktivitātes numurs:

  • Sadarbības partnerības skolu sektorā – KA220-SCH
  • Sadarbības partnerības profesionālās izglītības sektorā – KA220-VET 
  • Sadarbības partnerības augstākās izglītības sektorā – KA220-HED
  • Sadarbības partnerības pieaugušo izglītības sektorā – KA220-ADU

Pieteikuma veidlapa 

Pieejamais finansējums:

  • Skolu sektorā: 1 717 057,00 EUR
  • Profesionālās izglītības sektorā: 2 214 928,00 EUR
  • Augstākās izglītības sektorā: 1 827 414,00 EUR
  • Pieaugušo izglītības sektorā: 939 007,00 EUR

 

Maza mēroga partnerības (small-scale partnerships) skolu, profesionālās izglītības un pieaugušo izglītības sektorā

Projektu pieteikumu termiņi:

  • 20. maijs 12:00 (pēc Briseles laika), projektiem, kuri sākas no 01.11.2021. – 28.02.2022. Projektu pieteikumu veidlapa ir iesniedzama tikai tiešsaistē
  • 3. novembris 12:00 (pēc Briseles laika), projektiem, kuri sākas no 01.03.2022. – 31.05.2022.

Aktivitātes numurs:

  • Sadarbības partnerības skolu sektorā – KA210-SCH
  • Sadarbības partnerības profesionālās izglītības sektorā- KA210-VET
  • Sadarbības partnerības pieaugušo izglītības sektorā – KA210-ADU

Pieteikuma veidlapa

Pieejamais  finansējums:

  • Skolu sektorā: 362 284,00 EUR
  • Profesionālās izglītības sektorā: 342 152,00 EUR
  • Pieaugušo izglītības sektorā: 353 220,00 EUR

Indikatīvais dalījums pieejamajam finansējumam maza mēroga partnerībām katrā izglītības sektorā: 70% 1. projektu pieteikumu iesniegšanas termiņā, 30% 2. projektu pieteikumu iesniegšanas termiņā.

Informatīvie materiāli

Erasmus+ informatīvās nedēļas materiālus skatīt Pasākumu sadaļā.  

Kontaktinformācija:

Sadarbības partnerības un maza mēroga partnerības  skolu, profesionālās, augstākās un pieaugušo izglītības sektorā: Erasmus+ programmas departamenta Stratēģisko partnerību nodaļa

URL: https://viaa.gov.lv/lat/ek_izgl_programmas_iniciativas/erasmus_plus/erasmus_2021_2027/sadarbibas_partneribas/

 

Mācības pieaugušajiem Starptautiskās pētniecības programmas PostDoc Latvija EEZ un Norvēģijas granti Erasmus+ Nordplus Eurydice Valdību stipendijas Izglītības infrastruktūra Pieaugušo izglītība Jauniešu garantija Karjeras atbalsts Study in Latvia Skills konkursi Studiju kredītu administrēšana Noslēgtās programmas, projekti Skolēni Studenti Pieaugušie Eksperti Mācībspēki Zinātnieki Organizācijas Mācības pieaugušajiem

Pieaugušajiem

  1. Mācības pieaugušajiem un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšana>> https://www.macibaspieaugusajiem.lv/
  2. Informācija par izglītības un profesiju iespējām Latvijā http://niid.lv/ un http://profesijupasaule.lv/
  3. Izglītības iespējas Eiropā https://viaa.gov.lv/lat/karjeras_atbalsts/euroguidance_sadala/jaunumi/ 
  4. Starptautiski pieaugušo izglītības organizāciju sadarbības projekti https://viaa.gov.lv/lat/ek_izgl_programmas_iniciativas/erasmus_plus/erasmus_2021_2027/sadarbibas_partneribas/ 

Kādi ir pieejamie pētījumi un pierādījumi par pieaugušo izglītību Eiropā?

Pieaugušo izglītības politikai un tās nodrošināšanas iespējām ir jābalstās uz pierādījumiem par to efektivitāti. Eiropas Komisija līdzdarbojas šajā jautājumā, pasūtot pētījumus un izplatot jaunāko informāciju, un nododot to politikas veidotājiem un citām ieinteresētajām pusēm.

Pieaugušo izglītības politikas efektivitātes analīze

Eiropas Komisija ir publicējusi pētījumu, kurā apkopoti jaunākie pierādījumi par galvenajiem veiksmes faktoriem, kas nosaka pieaugušo izglītības politikas efektivitāti. Tajā ir ietvertas pamatnostādnes politikas analīzei un vadlīnijas dalībvalstīm efektīvas pieaugušo izglītības politikas attīstīšanai un uzraudzīšanai. Tas ir EPALE politikas analīzes rīka, pamats — šis rīks ir izstrādāts, lai palīdzētu politikas veidotājiem izvērtēt pieaugušo izglītības politiku un tās nodrošināšanas iespējas, kā arī veikt nepieciešamos uzlabojumus.

Pētījums par pieaugušo izglītības politikas efektivitāti

Analītiskās pamatnostādnes

EPALE politikas analīzes rīks

Pieaugušo prasmju apsekojums

Eiropas Komisija sniedz savu ieguldījumu OECD organizētajā PIAACapsekojumā par pieaugušo prasmēm. Apsekojumā ir ietverti reālie dati par pieaugušo prasmēm no 40 pasaules valstīm. Tajā ir uzskatāmi redzams, ka lielai daļai pieaugušo Eiropā ir grūtības ar pamata prasmēm — lasītprasmi, rēķināšanas un digitālajām prasmēm.

Pieaugušo prasmju apsekojuma kopsavilkums

Citi noderīgi pētījumi par pieaugušo izglītību

Tālāk ir norādītas saites uz citiem EK pasūtītajiem, ar pieaugušo izglītību saistītiem pētījumiem:

Pieaugušie apmācāmie digitālā mācību vidē

Pētījumā ir aprakstīta pašreizējā situācija dažādās valstīs pieaugušo izglītības jomā attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, tostarp atvērto izglītības resursu izmantošanu. Tajā ir aprakstītas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju daudzās priekšrocības pieaugušo izglītībā, un tajā ir ietverti ieteikumi politikas veidotājiem, mācību nodrošinātājiem un apmācāmajām personām par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju labākajām izmantošanas iespējām.

Pieaugušo izglītība un apmācība Eiropā — izglītības iespēju pieejamības paplašināšana

Publikācijā tiek izmantoti dažādi indikatori, kas ļauj detalizēti aprakstīt pieaugušo izglītības un apmācību politiku un tās nodrošināšanas iespējas ES valstīs, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātākajām pieaugušo apmācāmo grupām — personām, kurām nav pamata prasmju, ir zemākā līmeņa kvalifikācijas vai tādu nav vispār.

Pieaugušo izglītības sektora finansēšana

Šajā pētījumā tiek analizētas atšķirīgās pieaugušo izglītības finansēšanas metodes dažādās ES valstīs, salīdzinot tās ar metodēm citās pasaules daļās. Tajā tiek apskatīti dažādi finansēšanas avoti un dažādi finanšu instrumenti, kā arī tiek sniegti ieteikumi politikas veidotājiem.

Augstākās izglītības pieejamība pieaugušajiem

Šajā pētījumā tiek izmantoti labās prakses piemēri no 15 valstīm, pētot veidus, kā padarīt augstāko izglītību elastīgāku, tādējādi padarot to pieejamāku cilvēkiem vēlākos dzīves posmos.


Galvenās kompetences pieaugušo izglītības jomas profesionāļiem

Pētījums balstās uz vairāku valstu labas prakses piemēru analīzi. Tajā tiek identificētas galvenās kompetences, kas nepieciešamas pieaugušo izglītības jomā strādājošo profesiju pārstāvjiem, aptverot ne tikai mācīšanu, bet arī administratīvo un programmu attīstīšanas jomu. Šo pētījumu var izmantot pieaugušo izglītības sektora darbinieku kompetenču profilu izstrādei.

Tālākā arodizglītība un apmācības Eiropā — turpmākais ceļš

Šajā publikācijā tiek apskatīts jaunākais pētījums par tālāko arodizglītību un apmācībām (CVET). Tajā tiek analizēts, kā CVET ietekmē ekonomiskās un sociālās politikas mērķus, vispārējos vilcienos apskatīti CVET prakšu un politikas galvenie sasniegumi, kā arī izcelti politikas trūkumi un izaicinājumi, kuriem turpmāk jāpievērš uzmanība.

Mācības darbavietā tālākas arodizglītības un apmācību ietvaros: politika un prakses piemēri Eiropā

Šī publikācija balstās uz pētījuma datiem par vidēja lieluma uzņēmumiem sešās valstīs. Tajā tiek analizēta politika un prakse attiecībā uz mācībām darbavietā tālākas arodizglītības un apmācību ietvaros, aprakstīti šo mācību galvenie veidi un modeļi, kā arī identificētas to galvenās priekšrocības, vajadzības un grūtības.

Pieaugušo bezdarbnieku prasmju pilnveide — apmācību piedāvājuma organizēšana, profilēšana un mērķauditorijas noteikšana

Šis pārskats balstās uz 33 valstu ziņojumu datiem. Tajā ir aprakstīti bez darba esošajiem pieaugušajiem paredzēto apmācību pasākumu finansēšanas, pārvaldības un ieviešanas modeļi, apkopoti secinājumi par labas prakses piemēriem, vispārējos vilcienos aprakstītas ar apmācību programmām saistītās grūtības, kā arī sniegti ieteikumi.

URL: https://epale.ec.europa.eu

Pieaugušo izglītība

Pieaugušo izglītība nav saistīta ar konkrētu vecuma posmu, bet ar cilvēka motivāciju atgriezties izglītības procesā pēc sākotnējās izglītības pabeigšanas vai pārtraukšanas, lai iegūtu jaunas vai pilnveidotu esošās zināšanas, prasmes un kompetences (t.sk. attieksmes) konkurētspējai darba tirgū un/vai pašattīstībai ...
 
 
 
 
 
Vairāk šeit

Kas ir prasmju pilnveides ceļi (Upskilling Pathways) pieaugušajiem?

Vai zini, kas ir prasmju pilnveides ceļi (Upskilling Pathways) pieaugušajiem ar zemu prasmju līmeni?

Izšķir trīs soļus:

1.      prasmju novērtēšana;

2.      mācību piedāvājums;

3.      iegūto prasmju atzīšana.

Vairāk lasi te>>>

Sākas pieteikšanās mācībām pieaugušajiem digitālo prasmju izglītības programmās

Atklāta jaunā pieteikšanās kārta Eiropas Savienības (ES) fondu pieaugušo izglītības projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”, kuru īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). Atšķirībā no iepriekšējām pieteikšanās kārtām šajā var apgūt digitālās prasmes. Ikviens strādājošais vecumā no 25 gadiem var izvēlēties kādu no piedāvātajām 412 izglītības programmām, kas aptver gan digitālās pamatprasmes, gan padziļinātu augstākā zināšanu līmeņa digitālo prasmju mācības pieaugušajiem. Pieteikšanās ilgs līdz 30. jūnijam tiešsaistē www.macibaspieaugusajiem.lv.

Izglītības programmas piedāvā 47 izglītības iestādes visā Latvijā. Programmas kopumā aptver 12 digitālās kompetences: informācijas apstrāde/informācijas un datu pratība; komunikācija un sadarbība; digitālā satura veidošana; IT drošība; problēmu risināšana; programmēšana, tīmekļa vietņu un lietotņu izstrāde un uzturēšana; digitālā biznesa analīze; multimediju dizains; digitālā projektu vadība; digitālā produktu vadība un izstrāde; digitālais mārketings; datu zinātne, datu analīze un datu vizualizācija.

Izglītības programmas ir izstrādātas, lai uzlabotu strādājošo un pašnodarbināto iedzīvotāju vispārīgās un profesionālās digitālās prasmes efektīvākam darbam un konkurētspējas uzlabošanai darba tirgū. Veidojot šīs kārtas mācību piedāvājumu sadarbībā ar profesionālās izglītības iestādēm un darba devējiem, vērā tika ņemti gan esošie darba tirgus izaicinājumi, gan pandēmijas radītais iespaids uz digitālo prasmju pilnveides nepieciešamību attālinātā darba veikšanai un izglītības programmu apguvei, kā arī interese apgūt dažādas digitālās prasmes līdzšinējās pieteikšanās kārtās.

 “Gan iepriekšējo pieteikšanās kārtu rezultāti, gan darba devēju pieprasījumi apliecina iedzīvotāju pieaugošo vēlmi un nepieciešamību apgūt tieši digitālās prasmes. To pastiprinājušas arī vīrusa pandēmijas radītās pārmaiņas, kurās dominējošu un nereti pat izšķirošu lomu ieņem tieši digitālo prasmju pārvaldība. Šajā pieteikšanās kārtā piedāvātās zināšanas un prasmes palīdzēs stiprināt digitālās pozīcijas katram pieaugušajam gan viņa profesionālajās gaitās, gan viņa biznesa digitālo risinājumu attīstībā, ļaujot mums visiem kopā iziet no Covid-19 krīzes ar spēcīgāku digitālo pratību”, uzsver Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās.

Apgūt digitālās prasmes līdz šim izvēlējušies vairāk nekā 18 tūkstoši

Kopš projekta uzsākšanas 2017. gadā mācības kopumā uzsākuši vairāk nekā 48 tūkstoši strādājošo, no kuriem 38% izvēlējušies apgūt dažādas digitālās prasmes. Turklāt lielākā atsaucība bijusi tieši iepriekšējā pieteikšanās kārtā, kur kopējais dalībnieku skaits digitālo prasmju izglītības programmās pārsniedza 5 tūkstošus, tā apliecinot nepieciešamību pēc digitālo zināšanu pilnveides Latvijas iedzīvotāju vidū.

Starp pieprasītākajām digitālo prasmju izglītības programmām ierindojusies projektu vadība ar AgileScrum un citiem rīkiem, digitālais mārketings, Google Adwords kampaņu organizēšana, programmēšana un mājaslapu veidošana, datu analīze un darbs ar MS Excel, kā arī personas datu aizsardzība un IT drošība.

Līdzmaksājums par mācībām 5-10% apmērā

Lai motivētu Latvijas iedzīvotājus piedalīties izglītības programmās, projektā lielāko daļu izmaksu sedz ES fondi un valsts. Piesakoties kādā no profesionālās tālākizglītības programmām, strādājošā līdzmaksājums ir 5%, bet ES fondi un valsts finansējums sedz atlikušos 95%, savukārt izvēloties mācīties profesionālās pilnveides izglītības programmā, profesionālās izglītības programmas modulī vai studiju kursā, strādājošā līdzmaksājums ir 10%, bet ES fondi un valsts finansējums - 90%. Maznodrošinātajiem un trūcīgajiem mācības ir bez maksas.

Mācībām var pieteikties strādājoši un pašnodarbināti Latvijas iedzīvotāji vecumā no 25 gadiem līdz neierobežotam vecumam, tostarp jaunie vecāki bērna kopšanas atvaļinājumā, saglabājot darba attiecības, un strādājoši pensionāri. Katrs strādājošais projekta laikā var mācīties divas reizes. Pieteikties iespējams mācībām 3 izglītības programmās, taču vienlaicīgi varēs mācīties tikai vienā izglītības programmā. Šajā kārtā mācības notiks tikai attālināti, tāpēc, izvēloties izglītības programmu, rūpīgi jāiepazīstās ar tās saturu un jāpievērš uzmanība materiāltehniskajam nodrošinājumam (tehnoloģiskie rīki, ierīces un programmatūra), kas būs nepieciešams izglītības programmas apguvei.

Pieteikšanās 6. mācību kārtā ilgs līdz 30. jūnijam un plānots, ka mācību grupu komplektēšana un mācības sāksies augustā, septembrī. Plašāka informācija par uzņemšanas nosacījumiem, mācību un atbalsta iespējām, kā arī izglītības programmu saraksts ir pieejams šeit.

Par projektu:

ES fondu projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” jeb mācības pieaugušajiem mērķis ir pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci, lai laikus novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu. To finansē Eiropas Sociālais fonds un Latvijas valsts, septiņu gadu laikā līdz 2023. gada 31. decembrim ieguldot vairāk nekā 46 miljonus eiro. Projekta īstenotājs ir Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām, izglītības iestādēm un Nodarbinātības valsts aģentūru.

EPALE 2 diskusijas: Plašsaziņas informācijas mediju ziņu izpratne un lietojuma prasme – kāpēc tieši šobrīd tā ir tik svarīga?

Skatieties zemāk pirmo tiešraides sesiju 2021. gada 22. jūnijā plkst. 11.00.

Šeit zemāk būs skatāma otrā tiešraide 2021. gada 22. jūnijā plkst. 17.00.

 

 

Straujā tehnoloģiju attīstība un mainīgie sociālie apstākļi veido ļoti daudzveidīgu komunikācijas fonu, kas brīžiem var radīt arī sarežģījumus. Proti, dezinformāciju, naida runu, viltus ziņas un pat propagandu. Šo problēmu kontekstā būtiska ir atbilstoša pieaugušo izglītība, kas vienlaikus ir arī svarīgs priekšnosacījums, lai sabiedrība kļūtu kritiskāka un noturīgāka pret šiem izaicinājumiem.

Plašsaziņas informācijas mediju ziņu adekvāta izpratne un lietojuma prasme, kas balstīta kritiskās domāšanas izglītībā, var sniegt iespēju pieaugušajiem labāk orientēties pieejamajā informācijā un veicināt aktīvas un demokrātiskas pilsonības attīstību.

Dalieties savos viedokļos un pārdomās par to, kādi jautājumi par mediju informācijas lietojuma prasmi būtu aktuāli pieaugušo izglītības sektoram. Diskusija notiks otrdien, 2021. gada 22. jūnijā no plkst. 11:00 līdz plkst. 17:00.

Rakstisko diskusiju ievadīs tiešraide ar pieaicinātajiem ekspertiem:

  • Anne Tastula (Anne Tastula), Kvs Foundation Media Literacy Projects projektu vadītāja, Elm Magazine redaktore
  • Heini Huhtinena (Heini Huhtinen), Kvs Foundation komunikācijas speciāliste, Elm Magazine galvenā redaktore

Ekspertes aktualizēs pašreizējās tendences mediju informācijas lietojuma prasmes jomā, un dalīsies pieredzē un galvenajās mācībās, kas gūtas, strādājot ar šiem jautājumiem ikdienā. Galvenie dalībnieku jautājumi tiks apkopoti pēc rakstiskās diskusijas otrajā tiešraides sesijā plkst. 17:00.

Rakstisko diskusiju vadīs Rute Baptista (Rute Baptista)Eiropas skolu kopienas eTwinning profesionālās attīstības nodaļas vadītāja.

Komentāru sadaļa būs atvērta sākot ar 8. jūniju, lai varat sākt dalīties savās pārdomās un ierosinājumos!

EPALE Seminārs "Pieaugušo mācīšana un mācīšanās: problēmas un risinājumi"

to

EPALE akadēmijas ietvaros aicinām pieteikties semināram "Pieaugušo mācīšana un mācīšanās: problēmas  un risinājumi”.

Tas notiks 2021. gada 29. jūnijā no plkst. 10.00 līdz 14.00 tiešsaistē Zoom platformā. 

Semināra mērķauditorija - pieaugušo izglītotāji.

Semināra mērķis ir sniegt praktiskas zināšanas pieaugušo izglītotāju darbā, definēt problēmas un rast risinājumus, cita starpā iepazīstoties ar jēdzieniem andragoģijapieaugušo izglītībapedagoģija, definējot mācīšanās rezultātus un pieaugušo mācīšanās specifiku, apskatot motivācijas nozīmi un apgūstot dažādas formas un metodes labāku mācīšanās rezultātu sasniegšanai. 

Dalībniekiem ir jābūt gataviem aktīvi iesaistīties un dalīties savā pieredzē un ietiekumos, kā  motivēt pieaugušos mācīties, kā nodrošināt pieaugušo mācībām labvēlīgu vidi un kā izmantotās darba formas un metodes  ietekmē mācīšanās vidi.

Semināru vadīs  Ilze Ivanova - LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības zinātņu un pedagoģisko inovāciju nodaļas profesore, andragoģijas pasniedzēja. EPALE Latvijas komandas veiktajās lietotāju aptaujās Ilze Ivanova atkārtoti tika norādīta kā vēlamā lektore.

Nodarbībā tiks izmantotas gan interaktīvas metodes, gan grupu darbs.

Tiks veikts semināra ieraksts, kas būs pieejams EPALE slēgtajā grupā.

Dalībnieku skaits seminārā ir ierobežots.

Pieteikšanās pēdējā diena ir 2021. gada 24. jūnijs. Semināra dalībnieki tiks apstiprināti, izvērtējot anketā norādīto motivāciju, pieredzi un saistību ar pieaugušo izglītības jomu, un apstiprinājums dalībai tiks nosūtīts katram atsevišķi pēc pieteikšanās laika beigām. 

Pieteikšanās semināram notiek te>>>

Dalība EPALE organizētajās aktivitātēs un EPALE platformā ir bez maksas.

Ja rodas kādi jautājumi, lūdzu sazināties ar Sandu Rozi, e-pasts: sanda.roze@izm.gov.lv.


2021. gadā EPALE Latvija iepazīstina ar EPALE akadēmiju, kurā aicināts iesaistīties ikviens pieaugušo izglītības jomas profesionālis, kurš vēlas apgūt jaunas un praktiskas iemaņas, kas būtu noderīgas ikdienas darbā, bet formālās izglītības vidē nereti netiek piedāvātas.

Akadēmijas mērķis ir radīt pieaugušo izglītības profesionāļu kopienu, vienlaikus stiprinot tās sadarbību, informācijas apmaiņu, kā arī EPALE platformas atpazīstamību Latvijā.

Piedaloties vismaz trijās EPALE akadēmijas nodarbībās, tiks dota iespēja kļūt par EPALE vēstnieku.

Vēstniekiem būs priekšroka citos EPALE rīkotajos pasākumos, viņi varēs piekļūt slēgto grupu saturam, kā arī ciešāk sadarboties ar EPALE Latvija.

Kļūstiet par EPALE kopienas daļu  jau tagad!

Seminārs noris Izglītības un zinātnes ministrijas Erasmus+ projekta "EPALE Nacionālais atbalsta dienests" (Nr. 2018-2221/001-001) ietvaros.

Event Details
Venue
EPALE Latvija Nacionālais atbalsta dienests
Adrese

Vaļņu iela 2
Rīga, LV-1050
Latvia

Statuss
As planned
Organizatora veids
NSS pasākums
Dalības maksa

Pieteikšanās EPALE semināram "Pieaugušo mācīšana un mācīšanās: problēmas un risinājumi"

Tiešsaistes seminārs "Pieaugušo mācīšana un mācīšanās: problēmas un risinājumi" notiks 2021. gada 29. jūnijā no plkst. 10.00 līdz 14.00 attālināti tiešsaistē Zoom platformā.

Semināra mērķis ir sniegt praktiskas zināšanas pieaugušo izglītotāju darbā, definēt problēmas un rast risinājumus.

Semināra laikā apskatāmās tēmas:

  • andragoģija–pieaugušo izglītība–pedagoģija.  Ieskats jēdzienos;

  • mācīšana–mācīšanās–pašvadīta mācīšanās;

  • mācīšanās rezultāti un to definēšana;

  • pieaugušo mācīšanās specifika un pieaugušo izglītotāja darba specifika; 

  • motivācija pieaugušo izglītības jomā;

  • formas un metodes augstāku mācīšanās rezultātu sasniegšanai;

  • atbildes uz jautājumiem.

Semināra mērķauditorija - pieaugušo izglītotāji.

Nodarbībā tiks izmantotas gan interaktīvas metodes, gan grupu darbs.

Dalība ir bez maksas. Tiks veikts semināra ieraksts, kas tiks ievietots EPALE slēgtajā grupā.

Dalībnieku skaits seminārā ir ierobežots.

Pieteikšanās pēdējā diena ir 2021. gada 24. jūnijs. Semināra dalībnieki tiks apstiprināti, izvērtējot anketā norādīto motivāciju, pieredzi un saistību ar pieaugušo izglītības jomu, un apstiprinājums dalībai tiks nosūtīts katram atsevišķi pēc pieteikšanās laika beigām. 


EPALE akadēmijas mērķis ir veidot Latvijas pieaugušo izglītības profesionāļu kopienu un stiprināt tās sadarbību un informācijas apmaiņu.

Piedaloties vismaz trijās EPALE akadēmijas nodarbībās, tiks dota iespēja kļūt par EPALE vēstnieku. Vēstniekiem būs priekšroka citos EPALE rīkotajos pasākumos, viņi varēs piekļūt slēgto grupu saturam, kā arī ciešāk sadarboties ar EPALE Latvija.

Seminārs noris Izglītības un zinātnes ministrijas Erasmus+ projekta "EPALE Nacionālais atbalsta dienests" (Nr. 2018-2221/001-001) ietvaros.

EPALE akadēmijas nodarbība "EPALE platformas iespējas un lietošana"

EPALE akadēmijas ietvaros aicinām pieteikties nodarbībai "EPALE platformas iespējas un lietošana”.

Tās laikā dalībnieki iepazīsties ar EPALE platformas iespējām, piereģistrēsies tajā un iemācīsies pievienot savus ierakstus.

Praktiskā nodarbība notiks 2021. gada 15. jūnijā no plkst. 11.00 līdz 12.00 tiešsaistē Zoom platformā, un to vadīs EPALE Nacionālā atbalsta dienesta darbinieki. 

Aicināti pieteikties ir pieaugušo izglītotāji un citi interesenti bez priekšzināšanām EPALE platformā. Lai piedalītos nodarbībā, nepieciešams dators ar interneta pieslēgumu. 

Lai vieglāk izsekotu EPALE platformas iespējām, būtu vēlams piereģistrēties tajā iepriekš.

Tiks veikts nodarbības ieraksts, kas būs pieejams EPALE slēgtajā grupā.

Pieteikties nodarbībai līdz 2021. gada 13. jūnijam (ieskaitot) var šeit>>>

Dalība EPALE organizētajos pasākumos un EPALE platformā ir bez maksas.

Ja rodas kādi jautājumi, lūdzu sazināties ar Sandu Rozi, e-pasts: sanda.roze@izm.gov.lv.

2021. gadā EPALE Latvija iepazīstina ar EPALE akadēmiju, kurā aicināts iesaistīties ikviens pieaugušo izglītības jomas profesionālis, kurš vēlas apgūt jaunas un praktiskas iemaņas, kas būtu noderīgas ikdienas darbā, bet formālās izglītības vidē nereti netiek piedāvātas.

Akadēmijas mērķis ir radīt pieaugušo izglītības profesionāļu kopienu, vienlaikus stiprinot tās sadarbību, informācijas apmaiņu, kā arī EPALE platformas atpazīstamību Latvijā.

Piedaloties vismaz trijās EPALE akadēmijas nodarbībās, tiks dota iespēja kļūt par EPALE vēstnieku.

Vēstniekiem būs priekšroka citos EPALE rīkotajos pasākumos, viņi varēs piekļūt slēgto grupu saturam, kā arī ciešāk sadarboties ar EPALE Latvija.

Lai kļūtu par EPALE vēstnieku, šī nodarbība ir obligāta. Tajā nav jāpiedalās, ja pēdējā gada laikā EPALE platformā ir veikti ieraksti.

Kļūstiet par EPALE kopienas daļu  jau tagad!

Nodarbība noris Izglītības un zinātnes ministrijas Erasmus+ projekta "EPALE Nacionālais atbalsta dienests" (Nr. 2018-2221/001-001) ietvaros.Event Details

Venue
EPALE Nacionālais atbalsta dienests
Adrese

Vaļņu iela 2
Rīga, LV-1050
Latvia

Statuss
As planned
Organizatora veids
NSS pasākums
Mērķa grupa
Andragoģijas pētnieki, akadēmiķi, studenti
Pieaugušo izglītības tīkli un organizācijas
Projekti un sadarbība
Politikas veidotāji
Plašsaziņas līdzekļu profesionāļi
Dalības maksa

Pieteikšanās nodarbībai "EPALE platformas iespējas un lietošana"

EPALE akadēmijas praktiskā nodarbība "EPALE platformas iespējas un lietošana" notiks 2021. gada 15. jūnijā no plkst. 11.00 līdz 12.00 tiešsaistē Zoom platformā, būs nepieciešams dators ar interneta pieslēgumu.

Nodarbības mērķauditorija - pieaugušo izglītības jomas speciālisti - pieaugušo izglītotāji, kā arī citi interesenti.

Tās laikā dalībnieki iepazīsties ar EPALE platformas iespējām, piereģistrēsies tajā un iemācīsies pievienot savus ierakstus.

Lai vieglāk izsekotu platformas iespējām, būtu vēlams piereģistrēties tajā iepriekš.

Mācības ir paredzētas lietotājiem bez priekšszināšanām, tās vadīs EPALE Nacionālā atbalsta dienesta darbinieki.

Pieteikšanās pēdējā diena ir 2021. gada 13. jūnijs. Apstiprinājums dalībai tiks nosūtīts katram atsevišķi pēc pieteikšanās laika beigām.

Tiks veikts nodarbības ieraksts, kas būs pieejams EPALE platformas slēgtajā grupā.

Dalība nodarbībā un EPALE platformā ir bez maksas.

 EPALE akadēmijas mērķis ir veidot Latvijas pieaugušo izglītības profesionāļu kopienu un stiprināt tās sadarbību un informācijas apmaiņu.

Piedaloties vismaz trijās EPALE akadēmijas nodarbībās, tiks dota iespēja kļūt par EPALE vēstnieku. Vēstniekiem būs priekšroka citos EPALE rīkotajos pasākumos, viņi varēs piekļūt slēgto grupu saturam, kā arī ciešāk sadarboties ar EPALE Latvija.

Lai kļūtu par EPALE vēstnieku, šī nodarbība ir obligāta. Tajā nav jāpiedalās, ja pēdējā gada laikā EPALE platformā ir veikti ieraksti.

Nodarbība noris Izglītības un zinātnes ministrijas Erasmus+ projekta "EPALE Nacionālais atbalsta dienests" (Nr. 2018-2221/001-001) ietvaros.

Informatīvs ziņojums "Par ietekmes izvērtēšanas sistēmas pilnveidi"

 
Materiāls veidots, izpildot Ministru kabineta 2016. gada 31. augusta rīkojumā Nr. 495 "Par konceptuālo ziņojumu "Ietekmes pēcpārbaudes ieviešana"" dotos uzdevumus: 6. Sagatavot un iesniegt noteiktā kārtībā informatīvo ziņojumu par izmēģinājumprojektu (pilotprojektu) īstenošanas rezultātiem un turpmāko rīcību ietekmes pēcpārbaudes ieviešanā; 7. Izstrādāt vienotu metodoloģiju – vadlīnijas ietekmes pēcpārbaudes veikšanai. 

Divi izmēģinājumprojekti – Brīvprātīgā darba likuma un Ministru kabineta 2012. gada 10. jūlija noteikumu Nr. 494 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu" ietekmes pēcpārbaudes novērtējumi – tika veikti jau 2018. gadā. Par izvērtēšanas norisi un rezultātiem tika sagatavots ziņojuma projekts (pievienots šī ziņojuma pielikumā), kas tika izskatīts Saeimas Nodarbinātības apakškomisijas 2018. gada 16. oktobra sēdē. Jāatzīmē, ka veikto ietekmes pēcpārbaudes pilotprojektu rezultāti, kā arī esošās ietekmes izvērtēšanas prakses monitorings, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) metodoloģiskie ieteikumi un citu valstu prakse norāda uz nepieciešamību pārskatīt 2016. gadā pieņemto lēmumu īstenot ietekmes pēcpārbaudi kā iekšējo novērtējumu. Atbilstoši esošās ietekmes izvērtēšanas  prakses un kvalitātes analīzei, kā arī ņemot vērā ārējos (OECD un Pasaules Ekonomikas foruma) vērtējumus un ieteikumus, formāla ietekmes pēcpārbaudes kā vēl viena ietekmes izvērtēšanas uzdevuma noteikšana normatīvo aktu izstrādātājiem nebūtu pietiekams risinājums, kas pēc būtības mainītu esošo situāciju un uzlabotu ietekmes izvērtēšanas kvalitāti.

Ietekmes izvērtēšanas sistēmas pilnveidē jāņem vērā vēl divi būtiski aspekti: nepieciešamība kvalitatīvi uzlabot sabiedrības līdzdalības īstenošanas praksi, kā arī Vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla (turpmāk – TAP portāls) ieviešana, kas radīs ievērojamas izmaiņas esošajā ietekmes izvērtēšanas procesa organizēšanā. TAP portāls tiek veidots kā uz lietotāju vērsts instruments gan tiesību aktu projektu izstrādātājiem, veicot kvalitatīvu un jēgpilnu darbu tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas procesā, gan sabiedrības pārstāvjiem, iesaistoties tiesību aktu izstrādē un saskaņošanā. Līdz ar TAP portāla ieviešanu tiks digitalizēts viss tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas process, t. sk. sākotnējās ietekmes novērtējuma sagatavošana un sabiedrības līdzdalības organizēšana. TAP portālā sākotnējās ietekmes novērtējuma forma paredz virkni strukturēto datu, kas ļaus nodrošināt informācijas sistematizēšanu, uzkrāšanu un izmantošanu.

Vienlaikus ar šo ziņojumu tiek akcentēta mērķtiecīgu un jēgpilnu pārmaiņu nepieciešamība esošajā tiesību aktu ietekmes izvērtēšanas sistēmā, lai panāktu, ka tā kļūst par optimālu un efektīvu procesu, kurš sekmē regulējuma kvalitātes uzlabošanos un valsts attīstības mērķu sasniegšanu. 
 

Informatīvais ziņojums "Par Latvijas pievienošanos Lisabonas deklarācijai "Digitālā demokrātija ar mērķi""

Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) ir sagatavojusi dokumentu projektu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu deklarācijai “Lisabonas deklarācija “Digitālā demokrātija ar mērķi”” (“Lisbon Declaration Digital Democracy with a Purpose) (turpmāk – deklarācija), kurai pievienošanās plānota 2021. gada 1. jūnijā, Digitālās asamblejas ietvaros.

Deklarācijas mērķis, ņemot vērā paziņojumu “Digitālais kompass 2030. gadam. Eiropas ceļš digitālajā desmitgadē” un balstoties uz Berlīnes deklarāciju par uz vērtībām balstītu digitālo transformāciju, ir pastiprināt ES dalībvalstu ieguldījumu tādā digitālajā transformācijā, kas stiprinās digitālās ekosistēmas cilvēcisko dimensiju, veicinot digitālo pratību, digitālās prasmes un kompetences, demokrātiskās vērtības, cilvēka tiesības un brīvības, ētisku tehnoloģiju pielietojumu un starptautiskās sadarbības attīstību, kas ir izšķiroši nosacījumi uzticamai, taisnīgai, pārredzami ilgtspējīgai, novatoriskai un konkurētspējīgai digitālajai pasaulei.

Esošā situācija

Digitālās un citas tehnoloģiskās inovācijas pārveido ikvienu cilvēka dzīves aspektu. Turpinoties digitālajai revolūcijai, ir svarīgi sociālās un demokrātiskās vērtības un mērķus iekļaut uz nākotni vērstā digitālās transformācijas satvarā.

Covid–19 infekcijas izraisītā krīze ir izcēlusi, ka savienojamība un digitālās tehnoloģijas ir ļoti svarīgs valsts, izglītības, saimnieciskās darbības un inovāciju resurss, un tām būs būtiska nozīme ekonomikas atveseļošanā, tostarp sociālajā labklājībā.

Ņemot vērā to, ka darba apstākļi, patēriņš, mācību un mācīšanas vide un sociālā mijiedarbība strauji mainās, ir nepieciešams nodrošināt, ka “neviens nav palicis novārtā” (no one have left behind) saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, Zaļo kursu un Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kurā ir nosprausti principi un tiesības, kas ir būtiskas taisnīgiem un labi funkcionējošiem darba tirgiem un labklājības sistēmām 21. gadsimtā. Digitālās iekļaušanas un pratības veicināšana, digitālās plaisas mazināšana starp sabiedrībām un to iekšienē un visa veida diskriminācijas izskaušana, īpaši izglītībā un apmācībā, kā arī atbalsts uzņēmumu (jo īpaši jaunuzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu) izaugsmei un tehnoloģiskajai konkurētspējai tirgū ir galvenie faktori taisnīgai, konkurētspējīgai un ilgtspējīgai attīstībai.

Jaunām un revolucionārām tehnoloģijām, starptautiskai datu plūsmai, digitālajiem produktiem un pakalpojumiem, tīkliem un personas un nepersonas datu atkalizmantošanai jāatbilst piemērojamam tiesiskajam regulējumam un jānodrošina cilvēktiesību, kā arī ētikas principu pilnīga ievērošana.

Bez atbilstošiem drošības pasākumiem digitalizācija, papildus tās ieguldījumam konkurētspējā un ilgtspējīgā attīstībā, rada risku, ka tiks padziļināta sabiedrības nevienlīdzība un apdraudēta demokrātija un sociālā kohēzija, kā arī pārkāptas cilvēktiesības.

Ņemot vērā minētos izaicinājumus, ir nepieciešams nodrošināt, ka digitālās transformācijas pamatā ir nodomi un darbības, kas izriet no vairāku ieinteresēto personu (ne tikai pilsoņu), valdību un valsts pārvaldes iestāžu, bet arī uzņēmumu un to apvienību, arodbiedrību, nevalstisko un bezpeļņas organizāciju, akadēmisko aprindu (gan no ES, gan no trešajām valstīm), kopīgiem centieniem.

Līdz ar to, ES dalībvalstis, lai veicinātu procesu, kas izriet no Komisijas paziņojuma “Digitālais kompass 2030. gadam. Eiropas ceļš digitālajā desmitgadē”, parakstot deklarāciju, vienojas:

  1. Veicināt ētiskas kopīgas vērtības un cilvēktiesības.
  2. Veicināt starptautisko digitālo sadarbību.
  3. Veicināt uz digitālajām tehnoloģijām balstītu ekonomiku kā labklājības un konkurētspējas veicinātāju, neaizmirstot par vides aspektiem, un atzīt digitālās transformācijas ekonomisko ietekmi.

Deklarācija tiks uzskatīta par nesaistošu (non-binding) politisku paziņojumu, veicinās procesu, kas izriet no Komisijas paziņojuma “Digitālais kompass 2030. gadam. Eiropas ceļš digitālajā desmitgadē” un papildinās un stiprinās sabiedrības iesaistīšanos, jo īpaši saistībā ar turpmākām diskusijām par digitālajiem principiem. Ja digitālie principi tiek īstenoti ar politikas iniciatīvu palīdzību, šādus principus piemēro kopā ar citām tiesībām un principiem, kā arī vispārējām sabiedrības interesēm. Ja šie principi atspoguļo normatīvajos aktos nostiprinātās tiesības, šīs tiesības netiek ietekmētas.

Latvija ir piedalījusies deklarācijas projekta izstrādē un tajā ietvertie principi un uzdevumi ir saskaņā ar Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam projektā (izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2021. gada 14. janvārī) iekļautajiem rīcības virzieniem, kā arī Elektronisko sakaru nozares attīstības plāna 2021.-2027. gadam projekta pasākumiem (izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2021. gada 20. maijā). Pamatojoties uz minēto un to, ka 2020. gada 8. decembrī Latvija pievienojās Berlīnes deklarācijai par uz vērtībām balstītu digitālo transformāciju, kā arī to, ka aspekti, kas ietverti deklarācijā, ir nozīmīgs pamats turpmākai sekmīgai ES un Latvijas digitalizācijas politikai, deklarācijas parakstīšana Latvijai ir uzskatāma par būtisku digitālās transformācijas sastāvdaļu.

Turpmākā rīcība

Ņemot vērā šajā informatīvajā ziņojumā minēto, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ierosina atbalstīt priekšlikumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram A. T. Plešam 2021. gada 1. jūnijā, Digitālās asamblejas ietvaros izteikt Latvijas piekrišanu pievienoties ES dalībvalstu kopīgajai deklarācijai “Lisabonas deklarācija “Digitālā demokrātija ar mērķi”” (Lisbon Declaration Digital Democracy with a Purpose) (pielikumā deklarācijas teksts angļu valodā).

URL: http://polsis.mk.gov.lv/documents/7092

2021. gada 1. jūnijs

Robotikas un mākslīgā intelekta starpnozaru inovācijas konference

Robotikas un mākslīgā intelekta starpnozaru inovācijas konference (Robotics and Artificial Intelligence Cross-Sectoral Innovation Conference RAIC 2021)

Konferences laikā notiks arī partnerības (B2B) pasākums, kurā dalībnieki varēs atrast sadarbības partnerus.

RAIC 2021 ir BEZMAKSAS divu dienu (8.-9.jūnijs) virtuāla konference, kas koncentrējas uz starpnozaru inovācijām.

Tematikas:

  •  Production
  •  Inspection and Maintenance
  •  Agro-Food, including Aquaculture
  • Healthcare

Reģistrēšanās dalībai atvērta līdz 3. jūnijam.

Tuvāka informācija un reģistrēšanās dalībai: https://raic-2021.b2match.io/

Piedalās Health Institute; URL: https://raic-2021.b2match.io/participants/146

KET4CleanProduction noslēguma konference un partnerības pasākums 10. jūnijā

Aicinām piedalīties projekta KET4CleanProduction virtuālā noslēguma konferencē un partnerības pasākumā, kas notiks 10. jūnijā no plkst. 11:00 līdz 18:30.

Tiešsaistes pasākumā dalībnieki tiks iepazīstināti ar KET4CleanProduction sadarbības platformu, kas veido saites starp uzņēmumiem un Eiropas tehnoloģiju centriem galvenajās pamattehnoloģijās (Technology Centres in Key Enabling Technologies - KET TC). Tiks skaidrots kā izmantot platformu, lai atrastu piemērotākos sadarbības partnerus. Arī partnerības pasākumā varēsiet atrast sadarbības partnerus no citiem uzņēmumiem vai pētnieciskām organizācijām.

Galvenās pamattehnoloģijas (mikro un nanoelektronika, nanotehnoloģijas, rūpnieciskā biotehnoloģija, uzlaboti materiāli, fotonika, progresīvas ražošanas tehnoloģijas) ir pamatā daudzu produktu ražošanai virknē rūpniecības nozaru. KET tehnoloģiju centri sniedz pakalpojumus ražojošiem uzņēmumiem, piemēram, konsultācijas un tehnoloģisko risinājumu izstrādi, piekļuves nodrošināšanu iekārtām tehnoloģiju pārbaudēm un laboratorijām produktu testēšanai, ražošanas koncepcijas pamatojumu, prototipu izstrādi un testēšanu, produktu pārbaudes un sertificēšanu, pilot ražošanu u.c.

Dalība pasākumā ir bez maksas. Reģistrēšanās ir atvērta līdz pat 10. jūnijam, tomēr rekomendējam reģistrēties pēc iespējas ātrāk, lai laicīgi varētu izvēlēties partnerus divpusējiem kontaktiem, kā arī, lai citi varētu iepazīties ar jūsu darbības profilu.

Tuvāka informācija un reģistrācija dalībai: https://ket4cleanproduction-final-conference-2021.b2match.io/

Piedalās Health Institute; URL: https://ket4cleanproduction-final-conference-2021.b2match.io/participants/76