Translate

2021. gada 8. marts

8-14.martā norisināsies pirmā Bērnu mentālās veselības nedēļa Latvijā

Saites uz lekcijām internetā. 

Sīkāka info: www.facebook.com/Debesmanna

Facebook posts (ar visām saitēm uz visām sarunām), ko var ērti pārpublicēt jūsu facebook kontā: www.facebook.com/1557687964492726/posts/2798705510390959

Pirmdien, 8. martā, plkst. 16:00 – Runā ar mani: Kad vecāki šķiras
Andas Avenas sarunā "Kad vecāki šķiras" eksperte Laila Balode, "Centrs Dardedze" konsultāciju daļas vadītāja, aplūkos šķiršanās tēmu ģimenē.
Facebook Live www.facebook.com/events/438864747199165

Otrdien, 9. martā, plkst. 14:00 - Atbalsts vecākiem un bērniem
Sarunā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Konsultācijas daļas vadītāju Ingu Gulbi noskaidrosim visu par pieejamo atbalstu vecākiem un bērniem.

Facebook Live www.facebook.com/events/296677565210481

Otrdien, 9. martā, plkst. 18:00 - Diagnoze - vai spriedums uz mūžu?
Agnese Drunka ar bērnu psihiatru Ņikitu Bezborodovu runās par atsevišķiem vecumposmiem un ar to saistītajām vecāku ekspektācijām, par to, ko sevī ietver bērna mentālā veselība un kā tiek noteiktas diagnozes.

Facebook Live www.facebook.com/events/862283891000698

Trešdien, 10. martā, plkst. 18:00 – Palīdzēt sev, lai palīdzētu bērnam
Dr. Ieva Everte ir ārste-rezidente psihiatrijā, docētāja Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedrā, divu bērnu mamma.

Zoom, tikai ar iepriekšpieteikšanos www.facebook.com/events/234030338375800

Ceturtdien, 11.martā, plkst. 12:00 - Vai viegli būt jaunam?
Valda Meldera saruna ar Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju, psihoterapeitu Nilu Saksu Konstantinovu.

Facebook Live www.facebook.com/events/2533859076907668

Piektdien, 12.martā, plkst. 10:00 – Bērnu seksualitāte: atklāti par "tabu" tēmām.

Agneses Drunkas saruna ar klīnisko psihologu, konsultantu attiecību un seksualitātes jautājumos Kristīni Balodi.

Facebook live, informācija sekos www.facebook.com/Debesmanna/events

Piektdien, 12.martā, plkst. 15:00 - Kāpēc "ābols nekrīt tālu no ābeles"?
Kristīne Virsnīte sarunā "Kāpēc "ābols nekrīt tālu no ābeles"?" ar psiholoģi, KBT psihoterapeiti, Mg. art., Dr. Psych. Diānu Zandi iedziļināsies bērna temperamenta tēmā.

Facebook Live www.facebook.com/events/357538905332931

Sestdien, 13.martā, 19:00 -  Pāraprūpe - lāča pakalpojums bērnam
Valdis Melderis sarunā ar ārstu-psihoterapeitu Artūru Miksonu pievērsīsies pāraprūpei un noskaidros, kādēļ tas ir lāča pakalpojums bērniem.

Facebook Live www.facebook.com/events/3774874525929313

Svētdien, 14.martā, plkst 17:00 - Intensīvās emocijas
Vebinārā pedagoģe Līga Bērziņa runās par emociju regulāciju - par to, kā iemācīties emocijas izprast, sarunāties ar tām, kā arī vadīt tās.

Facebook Live www.facebook.com/events/2826912854290004

Info no Giving for Latvia

Jaunais Covid-19 paveids apsteidz lēmumus. Kam gatavoties?

To, ka Latvijā ir jāapsver nopietni, apsteidzoši pasākumi, lai nepieļautu trešo Covid-19 vilni līdz ar jaunā, daudz lipīgākā vīrusa paveida strauju izplatīšanos.
It kā apsteidzošie valdības lēmumi gaidāmi vismaz divus mēnešus pēc pirmā lipīgākā koronavīrusa varianta atklāšanas Latvijā.
Tikmēr skaidrs, ka pie straujas vīrusa izplatības atkal būs jākāpina gan veselības aprūpes, gan testēšanas, gan arī vīrusa paraugu analizēšanas jaudas.

ĪSUMĀ:

  • Lielbritānijas lipīgākais variants, kas ir arī Latvijā, ir pat par 50% infekciozāks.
  • Arī Igaunijā situācijas  pasliktināšanos saista ar  jauno  vīrusa paveidu, kā arī pāragru ierobežojumu mīkstināšanu.
  • Prognozējamie saslimstības skaitļi liekas nākamais neiespējamais izaicinājums.
  • Tas, kā jaunais vīrusa paveids pie mums ienāca, parāda, ka noteiktos virzienos piesardzības iepriekš trūcis.
  • Jauno paveidu izplatījuši ieceļotāji.
  • Sekvenēšanas jaudas kāpinās, papildu vietējām iespējām daļu paraugu sūtot uz Vāciju; to organizē References laboratorija.
  • Veselības ministrijas plāns – vairāk testēs, nodrošinās skābekļa terapiju mājās, ja vajadzēs, vēl vairāk aprīkos slimnīcas.
  • Iepriekšējā pieredze jau mācījusi – sapriecāties par vīrusa uzveikšanu un atslābt var būt pārsteidzīgi.
Vairāk šeit

2021. gada 7. marts

Iestrēgusi iecere par savlaicīgu atbalstu jauniešiem ar uzvedības problēmām

Iestrēdzis jautājums par Pārresoru koordinācijas centra (PKC) iecerēto pedagoģiski psiholoģisko dienestu jauniešiem – tā mērķis būtu savlaicīgi risināt uzvedības problēmas, pirms tās samilzt cilvēkam pieaugot. Ieceri valdībā izskatīt neizdodas, jo tai iebilst Tieslietu ministrija.
Ministrijā gan skaidro – pakalpojuma nepieciešmība nav apšaubāma, taču tas jāuztic kādai jau esošai iestādei, jo jaunas iestādes veidošana krīzes laikā sabiedrībai nebūtu pamatojama. Strīdu dēļ gan neizdodas uzsākt darbu un cieš bērni.

Rīkojuma projekta par pedagoģiski – psiholoģiskā atbalsta dienesta izveidi izskatīšana valdībā atlikta gan 28. janvārī, gan arī aizvadītajā nedēļā – 4. martā. 

Projekta izstrādātājs ir PKC, kurš to darījis pēc 2019. gada 3.septembrī valdības dota uzdevuma. Centra vadītājs Pēteris Vilks norādīja, ka šāda dienesta mērķis ir preventīvi strādāt ar bērniem un jauniešim, kuriem ir potenciāli uzvedības traucējumi un ar tā izveidi nevajadzētu pārlieku kavēties.

 Esošās institūcijas prioritāri strādā ar krīzes gadījumiem un dominējošā ir tiesību aizsardzības īstenošana, bet tā ir daudz par šauru un tā aptver aptuveni vien 2% no visiem bērniem.

Bet prevencijas pakalpojumi ir nepieciešami nu jau daudz plašāk, pēc dažādiem zinātniekiem novērtējumiem, apmēram 16 – 18% visu bērnu.

Caur tiesību aizsardzības sistēmu vien nevar radīt un veidot to agrīno prevenciju pirms tā krīze samilzt.

Lai gan apakšā ir labas idejas, vienas valsts pārvaldes iestādes izveide kļūst gandrīz vai par pašmērķi, ja mums jau ir līdzīgas struktūras, kuras ir spējīgas attīstīt apkalpojumus

PKC vadītājs Pēteris Vilks gan pauda, ka pakalpojums ir unikāls un vismaz pagaidām nav īsti pievienojams citiem dienestiem. Šajā institūcijā lielākoties strādātu dažādi profesionāļi.

“Tie ir pedagogi, psihologi, asistenti, psihiatri, psihoterapeiti, logopēdi, ārstniecības personas, tajā skaitā dažādi atkarību speciālisti. Tas, ka tur būs arī cilvēki, kuriem ir jāorganizē šo pakalpojumus sniegšana – jā, tā būs, bet tā ir ļoti maza daļa no dienesta struktūras,” teica Vilks.

Dienesta nepieciešamību apstiprināja arī Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības un Saldus novada Sociālā dienesta direktore Ina Behmane: “Tieši pirmsskolas posmā bērns jau pats sāk parādīt savas rakstura iezīmes – ja šajā brīdī tas tiek palaists garām, kad bērns paaugas, viņš ir ar nopietniem uzvedības traucējumiem. Tādēļ šis prevencijas darbs ir tik ļoti būtisks. Ieraudzīt izmaiņas bērna uzvedībā pēc iespējas ātrāk.”

PKC vadītājs Pēteris Vilks gan norādīja, ka risinājums ir jāmeklē un, iespējams, izdosies nonākt pie tāda, kas būs pieņemams visiem valdības pārstāvjiem, tomēr šobrīd, kopš bērnu un ģimenes lietu ministrijas likvidēšanas, bērnu labbūtības jautājumi esot ļoti sadrumstaloti un tas sarežģī virzību.

Vairāk šeit

2021.gada marta pirmās dekādes hronika

Pustūkstotis Covid saslimšanu

  1. Iepriekšējā diennaktī Latvijā reģistrēti 595 Covid saslimšanas gadījumi.
  2. Saņemta informācija par septiņu cilvēku nāvi.
  3. Veikti teju 13 tūkstoši testu, pozitīvi bijuši 4,6%.
  4. Slimnīcās ievietots 71 Covid pacients, bet 105 pacienti izrakstīti.
  5. Aizvadītajā diennaktī Latvijā pirmo poti pret Covid saņēmuši 4288 cilvēki, bet otro - 138.
  6. Šajā nedēļā piecās dienās kopumā vakcinētas 18 190 personas.

Igaunijā 20 % Covid testu pozitīvi

  1. Lietuvā aizvadītajā diennaktī inficēšanās ar koronavīrusu apstiprināta vēl 450 cilvēkiem.
  2. No vīrusa izraisītās slimības miruši desmit cilvēki.
  3. Pozitīvo testu īpatsvars bijis 5,5%.
  4. Igaunijā atklāti 1542 Covid gadījumi, miruši septiņi cilvēki.
  5. Igaunijā pozitīvo testu īpatsvars 20,5%.

Latvijā top vakcinēšanās sertifikāts

  1. Latvijā izstrādā starptautiski atzītu vakcinēšanās sertifikātu.
  2. Tas kalpos medicīniskā nolūkā – reģistrēs saņemtās potes, lai, ja nepieciešams, otro vakcīnas devu saņemtu citā valstī.
  3. Pirms pāris nedēļām, ierodoties vizītē Latvijā, Igaunijas ārlietu ministre stāstīja, ka Igaunija uzņēmusies iniciatīvu izveidot digitālu vakcinācijas pasi.
  4. Latvija izrādīja interesi šim pilotprojektam.
  5. Tāpēc nāmnedēļ,11. martā tiek plānota virtuāla tikšanās ar Igaunijas pārstāvjiem, lai apspriestos.

Cilvēki nelemj, ko darīt ar orgāniem pēc nāves

  1. Šobrīd maz cilvēku vēlas norādīt, ko darīt ar orgāniem pēc nāves,
  2. Cilvēki var dot atļauju tos izmantot vai aizliegt.
  3. Atsaucība ir ārkārtīgi zema. Šobrīd savu vēlmi norādījuši vien 378 cilvēki.
  4. Trešdaļa norādījusi, ka viņu orgānus nedrīkst izmantot pēc nāves,
  5. Savu lēmumu cilvēki var izteikt elektroniski - portālā latvija.lv izmantojot e-pakalpojumu, tas ir bez maksas.
  6. Tāpat var arī nosūtīt iesniegumu pa pastu PMLP.
  7. Cilvēki savas dzīves laikā lēmumu var mainīt vairākas reizes.

Vāc parakstus par bezpajumtnieku kopmītnēm

  1. Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par iniciatīvu "Par Latviju bez bezpajumtniekiem!".
  2. Iniciatīva aicina ierīkot bezmaksas diennakts kopmītnes.
  3. Ārvalstu pētījumi liecinot, ka šādi samazinās arī kopējie valsts izdevumi, kas tiek tērēti bezpajumtniekiem.

Pulkstenis tomēr būs jāgroza

  1. Eiropas Savienības līmenī joprojām nav panākts vienots redzējums – ko darīt ar pulksteņa laika maiņu divas reizes gadā.
  2. Tādējādi ES, tostarp Latvijā arī turpmāk divas reizes gadā notiks pulksteņa laika maiņa.
  3. Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks 28.martā plkst.3 jeb naktī, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu.
  4. 2018.gadā Eiropā tika aktualizēts jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību.

Mežparka estrādē top izstāde

  1. Mežaparka Lielajā estrādē top Latvijā pirmā dziesmu un deju svētkiem veltītā pastāvīgā izstāde.
  2. Tā atradīsies jaunās estrādes ēkas iekštelpās.
  3. Izstāde top par godu dziesmu svētku 150. jubilejai.
  4. Tur plānots izbūvēt arī kormūzikas koncertiem un ierakstiem piemērotu koncertzāli.

Pasniedz latgaliešu kultūras balvas

  1. Šovakar Latgales vēstniecības „Gors” godina desmit Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks” ieguvējus. Balvas tiek pasniegtas jau trīspadsmito reizi.
  2. Mūža balvas ieguvējs ir keramikas vecmeistars Voldemārs Voguls.
  3. Balvas ceremonija nupat sākusies, to var skatīties LTV 1 kanālā.

Laika ziņas

  1. Naktī gaidāms neliels lietus un sniegputenis, vietām - īpaši Vidzemē - snigs spēcīgi.
  2. No rīta un dienā uzspīdēs saule, bet daudzviet brīžiem snigs un putinās.
  3. Naktī saglabāsies brāzmains vējš, nakts izskaņā tas pierims.
  4. Dienā rietumu, ziemeļrietumu vēja ātrums brāzmās daudzviet sasniegs 19-24 metrus sekundē, visvairāk vējš plosīsies piekrastē.
  5. Gaisa temperatūra rīt agrā rītā pazemināsies līdz 0..-5 grādiem, valsts ziemeļaustrumos vietām līdz -7 grādiem.
  6. Dienā temperatūra būs +2..-3 grādi.
  7. Rīgā naktī gaidāms sniegputenis, iesākumā nedaudz līs, no rīta debesis skaidrosies, dienā brīžiem snigs un putinās.
  8. Dienā vējš brāzmās pastiprināsies līdz 19-22 metriem sekundē.
  9. Gaisa temperatūra svārstīsies ap nulli.

2021. gada 6. marts

Vislielākais sieviešu vadītāju īpatsvars ES ir Latvijā

Starp ES dalībvalstīm lielākais sieviešu īpatsvars vadošos amatos 2020. gada 3. ceturksnī reģistrēts Latvijā (45%) un Polijā (44%), kam seko Bulgārija, Ungārija, Slovēnija un Zviedrija (visas 42%).

Skalas pretējā galā sievietes ir tikai aptuveni ceturtā daļa vadītāju Horvātijā (24%), Nīderlandē (26%) un Kiprā (27%).

Lai iegūtu vairāk informācijas:

  • Eurostat tīmekļa vietnes sadaļa, kas veltīta uz dzimumu balstītiem rādītājiem
  • Eurostat datu bāze par dzimumu līdztiesību
  • Eurostat ziņu raksts par dzimumu nodarbinātības atšķirībām pēc izglītības līmeņa
  • Raksti: Nodarbinātība - ceturkšņa statistika un Nodarbinātība detalizēti - ceturkšņa statistika
  • Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) datu bāze
  • ANO mājas lapa , kas veltīta Starptautiskajai Sieviešu diena
  • Vadošie amati tiek noteikti saskaņā ar Starptautisko profesiju klasifikāciju (ISCO-08). Vadītāji plāno, vada, koordinē un novērtē uzņēmumu, valdību un citu organizāciju vai to organizatorisko vienību vispārējo darbību, kā arī izstrādā un pārskata to politiku, likumus, noteikumus un noteikumus. Datu avots ir ES darbaspēka apsekojums ( EU-LFS ).
  • Vācija: 2019. gada 4. ceturkšņa dati, jo 2020. gada 1. – 3. Ceturkšņa dati par Vāciju nav pieejami. Sakarā ar tehniskiem jautājumiem, ieviešot jauno Vācijas integrēto mājsaimniecību apsekojumu sistēmu, ieskaitot darbaspēka apsekojumu (LFS), sasniegtais 2020. gada 1. – 3. Ceturkšņa paraugs nav pietiekami liels, lai varētu izplatīt vācu skaitļus. Tomēr tie ir iekļauti ES kopsummas aprēķinos. Lai iegūtu vairāk informācijas: skatiet šeit .

Cilvēkresursi ir ne tikai svarīgākais, bet arī vienīgais mūsu valsts resurss

Nevar turpināt darīt to pašu un cerēt uz citu rezultātu. Ja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) secina, ka Latvija ir viena no pēdējām ES valstīm attiecībā uz pieaugušo prasmēm un izglītību, un, ja Latvijas Banka uz datiem balstītā veidā parāda, ka investējam cilvēkresursos maz un to darām neefektīvi, ir nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas.
Vairāk šeit

2021. gada 5. marts

Latvijas un ASV bērnus aicina uz kopīgām Minecraft nodarībām

Uzbūvēt savu Brīvības pieminekli vai kādu citu iemīļotu Latvijas objektu Minecraft pasaulē, iemācīties programmēšanas pamatus, uzvedību virtuālā vidē un citas zināšanas. Starptautiskā Inovāciju skola sadarbībā ar Amerikas savienoto valstu vēstniecību Latvijā izstrādājusi tiešsaistes nodarbību programmu, kas ietver kulturālo un tehnoloģisko mācīšanos un pašreiz aicina pieteikties mācīties gribētājus, portālam Latviesi.com stāsta projekta pārstāve Anda Sergejevna.

Tiešsaistes nodarbības notiks Minecraft Education platformā 9 – 13 gadus veciem skolēniem. Pašlaik ir atvērta pieteikšanās nodarbībām, kurās plānots iesaistīt 50 Latvijas skolēnus un 50 latviešu diasporas skolēnus ASV.

Nodarbībās bērni kopā ar skolotāju, veiks aktivitātes Minecraft Education platformā jeb spēles vidē. Plānots, ka procesā bērni apgūs jaunas zināšanas un prasmes par Latvijas un ASV ģeogrāfiju, abu valstu kultūru un tradīcijām, latviešu valodu, programmēšanu, dizainu un mākslu, kā arī sociālo uzvedību virtuālā vidē un komandā ar vienaudžiem. 

Programmas izstrādē piedalās gan pedagogi no Latvijas, gan ASV dzīvojoši pedagogi ar Latvijas saknēm.

"No ASV projektā iesaistās latvieši, kuri pārzina Minecraft Education platformas darbību, paši ir spēlējuši Minecraft un kuriem ir bijusi pieredze darbā ar skolēniem," portālam stāsta Sergejevna, uzsverot, ka vēl trūkst viena pedagoga ar šādām zināšanām un rīkotāji priecāsies, ja ar viņiem sazināsies cilvēks ar vajadzīgajām zināšanām, kurš vēlētos šo darbu uzņemties.

Stundu garās nodarbības plānotas ik sestdienu no marta līdz jūnijam. Šobrīd plānotais nodarbību laiks skolēniem ASV plkst. 10.00, skolēniem Latvijā plkst. 17.00. Pieejams arī video ieskats pulciņa norisē.

Programmu daļēji finansē ASV vēstniecība, taču vecāku ikmēneša līdzmaksājums sastāda 27 eiro jeb 33 ASV dolārus.

Avots:Latviesi.com

Mācību materiāls par klimata taisnīgumu

Metodiskais materiāls pieejams šeit un video lekcija par klimata taisnīgumu pieejama šeit.

 

Ministru kabinets apstiprina Pašvaldību likumprojektu

4.martā Ministru kabients apstiprināja Pašvaldību likumprojektu, un to drīzumā sāks skatīt Saeimas atbildīgā komisija. Kā norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu laikmetīgu pārvaldību pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas, veicinot demokratizāciju, skaidrāk nodalot lēmējvaru no izpildvaras, nosakot skaidru kompetenču un funkciju sadali. Plānots, ka likumprojekts stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Būtiska lieta, kas viennozīmīgi ir jālabo esošajā redakcijā, ir nosacījums, ka iedzīvotāju padomes tiek politiski ieceltas. Iedzīvotāju padomes ir jāievēl iedzīvotāju sapulcei, nevis domei. Tas nodrošinātu, ka šīs personas ir sabiedrības virzīti pārstāvji, ne politiski iecelta pārstāvniecība. Tāpat ir nepieciešams pārvērtēt, kur tiek veidotas šīs iedzīvotāju padomes. Esošā redakcija paredz, ka iedzīvotāju padomes jāveido tikai novada teritoriālā iedalījuma vienībās (pilsētās, pagastos), bet netiek veidotas arī novada administratīvā centra (piemēram, Saldus) un valstspilsētas pašvaldībās (piem., Rīga), taču iedzīvotāju padomēm jābūt visur, neatkarīgi no teritorijas lieluma. 

Ir vēl citas būtiskas lietas, kas būtu iestrādājamas jaunajā Pašvaldību likumā, lai veicinātu atvērtas pašvaldības gan no informācijas pieejamības, gan iedzīvotāju iesaistes aspekta, un ceram, ka tad, kad likumprojekts tiks skatīts Saeimā, tomēr tiks iestrādāti efektīvāki mehānismi par līdzšinējiem.

Pagarināts gada pārskatu iesniegšanas termiņš – 30.jūnijs

4. martā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas vēl jāapstiprina Saeimai. Paredzēti grozījumi arī azartspēļu nodokļa aprēķināšanā ārkārtējās situācijas laikā. Papildus likumprojektā ietverts regulējums informācijas publicēšanai par tiem nodokļu maksātājiem, kas saņem valsts atbalstu, kā arī citas izmaiņas.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt garāku termiņu – 2021.gada 30.jūniju - biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju gada pārskatu par 2020. gadu iesniegšanai. Tas pats attiecas uz sabiedriskā labuma organizāciju un sociālo uzņēmumu darbības pārskatiem par 2020. gadu un publiskas personas pārskatu par dāvinājuma (ziedojuma) izlietojumu iesniegšanai. Likumprojekts izstrādāts sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju un nevalstisko sektoru, kā arī izdiskutēts un atbalstīts finanšu ministra vadītajā vadības grupā. Ar citiem grozījumiem var iepazīties šeit.

10.martā plkst. 11.00 notiks ārkārtas Memoranda padomes sēde

Trešdien, 2021.gada 10.martā plkst. 11.00 notiks ārkārtas Memoranda padomes sēde.
Sēdes sasaukšanas mērķis ir apstiprināt izstrādāto kārtību Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa atlases procesam.

Ministru kabinets apstiprina Līdzfinansējuma programmu

2021. gada 26.februārī LR Ministru kabinets apstiprināja Līdzfinansējuma programmu 430 000 euro apmērā, nodrošinot Latvijas biedrību un nodibinājumu līdzdalību Eiropas Komisijas, starptautisko organizāciju vai ārvalstu fondu atbalsta programmās. Ārvalstu fondu projektu konkursi nosaka, ka projekta īstenotājiem ir jānodrošina 20-30% līdzfinansējumam no saviem līdzekļiem, ko nav iespējams nosegt no organizāciju iekšējiem resursiem, jo īpaši Covid-19 izraisītās krīzes laikā.

Konkursa veids: atvērts konkurss, kas tiks slēgts, kad tiks izmantots viss Programmā pieejamais finansējums, bet ne vēlāk kā 2021.gada 30.septembrī.

Izmaksu attiecināmības periods: 01.01.2021. - 31.12.2021.

Projekta summa: vienam pieteicējam maksimālais pieejamais finansējums ir 100 000 euro, minimālā vienam projektam piešķiramā summa nav noteikta.

Programmas ietvaros plānots atbalstīt projektus, kas tiek īstenoti šādās jomās:

  1. interešu pārstāvība;
  2. pilsoniskā līdzdalība un demokrātija;
  3. cilvēktiesības;
  4. dažādības veicināšana;
  5. izglītība;
  6. sociālā palīdzība;
  7. vardarbības mazināšana;
  8. bērnu tiesību aizsardzība;
  9. vides aizsardzība;
  10. jaunatne;
  11. kultūra;
  12. lauku attīstība;
  13. migrācijas jautājumi;
  14. savstarpējā sadarbība Eiropas Savienības un pasaules līmenī;
  15. Piederība Eiropas Savienībai.

Eiropā plašumā vēršas valstu cīņa par vakcīnām pret Covid-19

Eiropā plašumā vēršas valstu cīņa par vakcīnām pret Covid-19.

KONTEKSTS:

Vairāk šeit

Vai vakcīna padara infekciozu, un kad izstrādājas imunitāte?

Par Covid-19 vakcīnu sniegto imunitāti un blakusparādībām vairāk šeit

Pasākumi energoefektivitātes jomā

Elektrum Energoefektivitātes centrs aicina uz vebināriem:
 
Liepājas Energoefektivitātes centrs aicina uz vebināriem:

Finanses un konkursi energoefektivitātes jomā

  1. Aicinām eksportējošos uzņēmumus pieteikties līdz 50% atbalstam mājaslapu un e-veikalu izstrādei un modernizēšanai https://www.liaa.gov.lv/lv/jaunums/atbalsts-majaslapu-izstradei-un-modernizesanai
  2. Atbalsts algu subsīdijai daļēji nodarbinātiem darbiniekiem būs pieejams jebkuras nozares uzņēmumam https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/atbalsts-algu-subsidijai-daleji-nodarbinatiem-darbiniekiem-bus-pieejams-jebkuras-nozares-uznemumam
  3. Arī apgrozāmo līdzekļu subsīdija būs pieejama visu nozaru uzņēmumiem https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/ari-apgrozamo-lidzeklu-subsidija-bus-pieejama-visu-nozaru-uznemumiem  

  4. Jaunuzņēmumi var saņemt finansējumu Covid-19 radīto izaicinājumu risināšanai https://viaa.gov.lv/lat/zinatnes_inovacijas_progr/apvarsnis_2020_red/progr_petn_jaunumi/?text_id=41460

  5. Grantu apgrozāmajiem līdzekļiem komersanti varēs saņemt katru mēnesi līdz maija beigām https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/grantu-apgrozamajiem-lidzekliem-komersanti-vares-sanemt-katru-menesi-lidz-maija-beigam

Aktualitātes energoefektivitātē

  1. No 5. marta grants apgrozāmajiem līdzekļiem būs pieejams būtiski plašākam komersantu lokam https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/no-5-marta-grants-apgrozamajiem-lidzekliem-bus-pieejams-butiski-plasakam-komersantu-lokam 

  2. PTAC informē: līdz ar Brexit mainījušies importētāju pienākumi un atbildība, ievedot preces no Apvienotās Karalistes https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/ptac-informe-lidz-ar-brexit-mainijusies-importetaju-pienakumi-un-atbildiba-ievedot-preces-no-apvienotas-karalistes 

  3. Mērījumi apliecina labu gaisa kvalitāti tirdzniecības vietās https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/merijumi-apliecina-labu-gaisa-kvalitati-tirdzniecibas-vietas 

  4. Sabiedrībā trūkst izpratne par būvniecības atkritumu atbilstošu apsaimniekošanu, pieaug pārkāpumu skaits   https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/sabiedriba-trukst-izpratne-par-buvniecibas-atkritumu-atbilstosu-apsaimniekosanu-pieaug-parkapumu-skaits 

  5. Sagatavots skaidrojums par ugunsdrošības prasību pielietošanu https://www.bvkb.gov.lv/lv/jaunums/sagatavots-skaidrojums-par-ugunsdrosibas-prasibu-pielietosanu 

  6. Aizpildi anketu par BIS sākumlapas saturu! https://www.bvkb.gov.lv/lv/jaunums/aizpildi-anketu-par-bis-sakumlapas-saturu 

  7. No 2021. gada 1. marta lietošanā jauns ES energomarķējums https://www.ptac.gov.lv/lv/jaunums/no-2021-gada-1-marta-lietosana-jauns-es-energomarkejums

  8. Izveidots finanšu pratības zīmols "Naudasprasme" https://www.ptac.gov.lv/lv/jaunums/izveidots-finansu-pratibas-zimols-naudasprasme 

  9. Aicina piedalīties diskusijās par ES fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros plānotajiem ieguldījumiem https://www.fm.gov.lv/lv/jaunums/aicina-piedalities-diskusijas-par-es-fondu-un-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-ietvaros-planotajiem-ieguldijumiem 

  10. Turpinās sarunas par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā paredzētajām reformām  https://www.fm.gov.lv/lv/jaunums/turpinas-sarunas-par-latvijas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-plana-paredzetajam-reformam 

  11. 2021.gadā pārceltās darba dienas https://www.vdi.gov.lv/lv/jaunums/2021gada-parceltas-darba-dienas     

  12. PTAC aicina komersantus korekti norādīt jauno energomarķējumu, kas tiks ieviests no 01.03.2021. https://www.ptac.gov.lv/lv/jaunums/ptac-aicina-komersantus-korekti-noradit-jauno-energomarkejumu-kas-tiks-ieviests-no-01032021 

  13. Plāno ieviest jaunus tiesiskos mehānismus kopīpašnieku starpā radušos strīdu risināšanai https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/29480-plano-ieviest-jaunus-tiesiskos-mehanismus-kopipasnieku-starpa-radusos-stridu-risinasana
  14. Saeima atbalsta atvieglotu parādu atgūšanas kārtību par mājas pārvaldīšanas izdevumiem https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/29472-saeima-atbalsta-atvieglotu-paradu-atgusanas-kartibu-par-majas-parvaldisanas-izdevumiem  

  15. Valsts darba inspekcija aicina tīrīt jumtus droši https://www.vdi.gov.lv/lv/jaunums/vdi-aicina-tirit-jumtus-drosi
  16. Izziņota labas prakses balvas konkursa “Zelta ķivere” 2021.gada tēma – ergonomikahttp://stradavesels.lv/jaunumi/izzinota-labas-prakses-balvas-konkursa-zelta-kivere-2020-gada-tema-ergonomika/ 
  17. OiRA rīks, lai pārliecinātos par uzņēmuma gatavību COVID-19 otrajam vilnim šeit 

Eiropas Padome kritizē Latviju par nacionālo minoritāšu politiku un aicina to koriģēt

Eiropas Padomes Ministru vietnieku komitejas rezolūcijā par Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildi Latvijā pausts, ka Latvijai būtu jāpārskata prasības pēc valsts valodas prasmes līmeņa, pieņemot darbā publiskajā sektorā, un jānodrošina nepārtraukta iespēja iegūt izglītību minoritāšu valodā visur, kur tam ir pieprasījums. Latvijas Ārlietu ministrija vērtē, ka kopumā komiteja pozitīvi novērtē Latvijas sabiedrības integrācijas politiku.

Komiteja aicina Latviju:

  • Veicināt sabiedrības integrāciju kā divpusēju procesu, vairojot visu sabiedrības daļu līdzdalību visās jomās, izglītībā, kultūrā un nodarbinātībā, tajā skatā publiskajā sektorā, neaprobežojoties tikai ar valodas zināšanu prasībām.
  • Aktīvi veicināt nacionālo minoritāšu dalību kultūras, sabiedriskajā un ekonomiskajā jomā un sabiedriskajās aktivitātēs, īpaši tādās, kas tieši skar viņus.
  • Izvērtēt valsts valodas prasmes standartus, kas regulē pieeju nodarbinātībai  publiskajā sektorā – vai tās ir nepieciešamas un proporcionālās visiem amatiem, kā arī nodrošināt, ka šīs prasības vēlētiem amatiem un amatiem pilsoniskajā sabiedrībā nerada šķēršļus.
  • Nodrošināt, ka tiek saglabāta pieeja izglītībai minoritāšu valodā visā valstī, ar mērķi apmierināt esošo pieprasījumu, konsultējoties ar minoritāšu pārstāvjiem un bērnu vecākiem, ņemot vērā viņu intereses un bažas.  
  • Darīt vairāk, lai novērstu nepilnības, ar kurām saskaras romu bērnu izglītošanas jomā, lai nodrošinātu viņiem vienlīdzīgas izglītības iespējas, novērst nepamatotu romu bērnu nosūtīšanu uz speciālajām skolām. 

Tāpat komiteja apstiprināja vairākas rekomendācijas, tajā skaitā:

  • pārskatīt normas, kas regulē personu dokumentu izsniegšanu, lai ievērotu tiesības uz pašidentificēšanos, nosakot etnisko piederību;
  • cīnīties ar stereotipiem un aizspriedumiem politiskajā diskursā un ksenofobiju sabiedrībā;
  • pārskatīt valodas kvotas masu medijos un attīstīt latviešu valodas lietošanu ar pozitīviem, nevis negatīviem stimuliem;
  • pārskatīt valodas lietošanas normas  saziņā ar varas iestādēm, topogrāfiskajās norādēs un personvārdu rakstībā personas dokumentos;
  • likvidēt romu diskrimināciju un uzlabot viņu dzīves apstākļus.
Vairāk šeit

Latvijas zāļu lieltirgotavu apgrozījums pārsniedza 1 miljardu eiro

Zāļu lieltirgotavu kopējais apgrozījums Latvijā un ārvalstīs pagājušajā gadā pieaudzis par 6% jeb 60,24 miljoniem eiro, sasniedzot 1,057 miljardus eiro, liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) dati.
Vairāk šeit

2021. gada 4. marts

AKTUALITĀTE: Kā pareizi kāpt uz grābekļiem jeb Laimes projekti Valkas novadā

Tuvojoties Digitālai nedēļai 2021 (URL: https://www.veselibas.fans/2021/02/digitala-nedela-2021.html ), Health Institute aktualizēs tematu "Kā pareizi kāpt uz grābekļiem jeb Laimes projekti Valkas novadā" (URL: http://valka.lv/lv/valkas-novads-1/izglitiba-2/ka-pareizi-kapt-uz-grabekliem-jeb-laimes-projekti-valkas-novada )
Temata būtība

Nodibinājums "Health Institute" aicina Valkas novada iedzīvotājus uz bezmaksas mācībām datorprasmju apgūšanai.

Piemērs, kurā izskaidrots viens no Health Institute Laimes projektiem Valkas novadā.

Ģimenei nepieciešams jauns, jaudīgs dators. Ģimene to var iegūt ar dažādiem paņēmieniem (paradumus, ko ieaudzina sabiedrība): *paņemt kredītu bankā un iegādāties veikalā, *nopelnīt naudu un nopirkt, *aizņemties no kaimiņiem, *lūgties, *prasīt, *žēloties, *sūdzēties, *u.c.

Health Institute piedāvā Tavai ģimenei šādu ceļu - noslauki putekļus no sava lietotā datora, atrodi mūs tīmekļa vietnēs http://healthinstitute.mozello.lv un piesakies bezmaksas mācībām sadaļā “Pieteikties” (“Pieteikties mācībām Linux Centrā”). Pieteikties var no jebkura datora, kuram ir interneta pieslēgums, arī bibliotēkās.

Gadījumā, ja Tev nav lietota datora, to Tu varēsi iemācīties salikt no detaļām. Mācības gan mazliet ievilksies, bet par to sevišķi uztraukties nevajag, kopīgiem spēkiem to nokārtosim, jo Health Institute paspārnē darbojas Linux Centrs (apskaties to tīmekļa vietnē http://linux.mozello.lv). Mācību rezultātā tu saņemsi ne tikai paša konstruētu datoru, bet arī Health Institute Sertifikātu par sistēmisku datoru lietošanas prasmju apguvi, datoru vadību un drošību.

Laime nav kaut kas gatavs. Tā nāk no tevis paša padarītā. Laime dodas rokā tikai gudriem cilvēkiem.Mācies pie mums. Mācies kopā ar mums. Mācies labāk par mums. Mācies uzkāpt uz grābekļa pareizi.

Iespēju uzņēmumiem tikt pie finansējuma ražošanas digitalizācijai

Nesen atvēries otrais TRINITY digitālo inovāciju centru (DIH) tīkla uzsaukums, kas vēlas sniegt atbalstu ražojošajiem mazajiem vidējiem uzņēmumiem (MVU).
Caur atvērto uzsaukumu MVU ir iespēja iegūt pieeju tehniskajam atbalstam, tehnoloģijām un finansējumam līdz €200,000 (atbalsta intensitāte: 70%, konsorcijs 2-3 partneri).
Mērķis - 10 mēnešu laikā izstrādāt demonstratorus, izmantojot  robotikas, IoT un kiberdrošības risinājumus, ko piedāvā TRINITY konsorcijs vai arī izmantojot savus risinājumus, lai uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju un produktivitāti.
Iesniegšanas termiņš 1.jūnijs.
Lai iegūtu plašāku informāciju par uzsaukumu, 9.martā tiks organizēts seminārs "Kā iesniegt konkurētspējīgu TRINITY open call projekta pieteikumu".
Kā arī, tiks organizēts partneru meklēšanas pasākums 25.martā.
Par konkrētiem datumiem lūgums sekot līdzi zemāk norādītajā mājas lapā.
Paziņojums par uzsaukumu un cita saistītā informācija pieejama pielikumā un TRINITY mājaslapā: https://trinityrobotics.eu/open-calls/

Tiešsaistes seminārs NVO pārstāvjiem “Jauna nodokļu piemērošanas kārtība autoratlīdzībai”

Tiešsaistes seminārs notiks trešdien, 2021. gada 10. martā, no plkst. 14.00 līdz 17.00.

Pagājušā gada nogalē Saeima pieņēma vairākas izmaiņas dažādos nodokļu normatīvajos aktos, kas stājas spēkā šogad, tai skaitā izmaiņas, kas skar autoratlīdzību saņēmējus. 2021. gada pirmajā pusgadā nodokļu maksāšanas kārtība autoratlīdzību saņēmējiem nemainās, savukārt no šā gada 1. jūlija notiks pakāpeniska pāreja uz to, ka autoratlīdzību saņēmēji maksās nodokļus kā reģistrēti saimnieciskās darbības veicēji.

Semināru vadīs Jadviga Neilande, praktizējoša konsultante un pasniedzēja nodokļu, grāmatvedības finanšu un juridiskajos jautājumos.

Semināra programma: 

  • Kas ir intelektuālais īpašums?
  • Kas ir autoratlīdzība?
  • Iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana autoratlīdzībai līdz 30.06.2021.;
  • Iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana autoratlīdzībai no 01.07.2021. līdz 31.12.2021.;
  • Ja autoram maksā autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija;
  • Ja autors reģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējs;
  • Ja autors ir mikro uzņēmumu nodokļa maksātājs;
  • Autoratlīdzības deklarēšana;
  • Grāmatvedības uzskaite autoram saimnieciskās darbības veicējam;
  • Autoratlīdzības uzrādīšana gada ienākumu deklarācijā;
  • Iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana autoratlīdzībai no 01.01.2022.;
  • Iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana autoratlīdzībai no 01.01.2023.;
  • Vai slēdzams autorlīgums, ja persona reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs?
  • Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu piemērošana autoriem līdz 30.06.2021.;
  • Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu piemērošana autoriem no 01.07.2021. līdz 31.12.2021.;
  • Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu piemērošana autoriem no 01.01.2022. līdz 31.12.2022.;
  • Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu piemērošana autoriem no 01.01.2023.;
  • Autortiesību līgums;

Aicinām iepriekš reģistrēties, atverot saiti: https://ej.uz/autoratlnvo 

Interesentiem, kuri būs pieteikušies līdz 9.martam, iepriekš tiks nosūtīta saite uz lekcijas platformu. Reģistrējoties lūdzam norādīt precīzas e-pasta adreses!

Aicinām dalieties ar šo ziņu savu nevalstisko organizāciju biedru, brīvprātīgo un atbalstītāju vidū!

FB pasākums https://fb.me/e/1XF363E4z

Cik daudz nepieciešams reformēties, lai Latvija būtu laimīga?

Turpinoties Latvijas diskusijām ar Eiropas Komisiju (EK) par iesniegto Atveseļošanas un noturības plāna (ANM) projektu, notikusi saruna par likuma varas virzienā plānotajām reformām un investīcijām, informē Finanšu ministrijā.

Līdz šim notikušas diskusijas arī par veselības un nevienlīdzības mazināšanas jomām. Nākamnedēļ diskusijas turpināsies.

ANM plāns likuma varas jomā paredz novirzīt investīcijas ēnu ekonomikas mazināšanai, lai veicinātu godīgu uzņēmējdarbību, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas identificēšanai, ekonomisko noziegumu izmeklēšanai, tiesvedības procesu modernizācijai un preventīvo darbību īstenošanai, kā arī reformām, kas veicinātu viedu, labu un inovatīvu pārvaldību.

Līdzīgi kā iepriekšējās sarunās, EK aicinājusi Latviju lielāku uzsvaru likt uz nozarē plānotajām reformām, kā arī piedāvāt skaidrākus reformu progresa mērījumu indikatorus, kas labāk atspoguļotu kvalitatīvāku nozares politikas veidotāju priekšlikumus iepriekšminēto izaicinājumu risinājumam.

ANM (Recovery and Resilience Facility), ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Mehānisma mērķis – atbalstīt reformas, uz kuru nepieciešamību norādīts ikgadējās Eiropas semestra rekomendācijās dalībvalstīm, kā arī investīcijas, īpaši, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Latvija kā pirmā no Baltijas valstīm uzsākusi sarunas ar EK par iesniegto ANM plānu. Kopumā plānotas sešas tematiskās diskusijas par katru no plāna virzieniem, kā arī vairākas augsta līmeņa sarunas, lai pārrunātu Latvijas ANM plānā paredzētās reformas un sasniedzamos rezultātus, informē Finanšu ministrija.

 

Ieviešanas nosacījumi konkrētiem ANM investīciju projektiem tiks izstrādāti pēc tam, kad konkrēti plānotie investīciju pasākumi tiks apstiprināti Ministru kabinetā. Saskaņā ar ANM regulas nosacījumiem ANM plāna gala versija jāiesniedz apstiprināšanai EK un ES Padomē ne vēlāk kā līdz 2021 .gada 30. aprīlim. ANM līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē.

Darbs pie ANM ieviešanas tiek organizēts sešos virzienos – klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara. 20% no ANM līdzekļiem pēc EK ieteikumiem plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% – klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai plānots novirzīt 330 miljonus eiro (20% no ANM līdzekļiem), veselības nozares projektiem – 181,5 miljonus eiro (11%), ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām – 165 miljonus eiro (10%), bet likuma varas stiprināšanai – 33 miljonus eiro (2%).

2021. gada 3. marts

Ūdens līmeņa paaugstināšanās Carnikavas, Krustpils, Pļaviņu un Salas novadā

Oranžā līmeņa brīdinājums ir spēkā līdz ceturtdienas, 4. marta, plkst. 16.00.
Vairāk šeit

Diskusija par atvērto datu aktualitātēm un izaicinājumiem Latvijā (Open data in action. Journey through open data cases in Latvia)

2021. gada 5. martā plkst. plkst. 14:00 - starptautiskās atvērto datu dienas priekšvakarā aicinām piedalīties diskusijā par atvērto datu aktualitātēm un izaicinājumiem Latvijā. Cik atvērti ir dati Latvijā? Kā atvērtie dati var veicināt pilsonisko līdzdalību? Kādi ir datu atvēršanas izaicinājumi?

Atsevišķas aktivitātes jau ir pierādījušas atvērto datu un informācijas pieejamības aktualitāti, tāpēc iepazīsimies ar iedvesmojošiem pieredzes stāstiem par aktivitātēm, kurās īstenota atvērto datu pielietošana, veicinot sabiedrības līdzdalību.

PROGRAMMA

Pasākumu un diskusiju moderēs ManaBalss komunikācijas vadītājs Didzis Meļķis.

14:00-14:20 Atvērtie dati un pilsoniskā līdzdalība Latvijā Runātāja: Annija Emersone, ManaBalss, par projektu “Atvērtie dati sabiedrības līdzdalībā” Runātājs: Peter Varga, Open Government Partnership - atvērtie dati Latvijā pilsoniskās sabiedrības vajadzībām. Runātājs: Jānis Tupulis, Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija - Cik atvērti ir dati Latvijā?

14:20-14:35 Atvērto datu vietne deputatiuzdelnas.lv Runātājs: Antonio Greco, Delna. Par vietni deputatiuzdelnas.lv un datu apkopošanas pieredzi šīs vietnes izstrādei. Viņš arī iepazīstinās ar ES mēroga projektu "Integrity Watch Europe" un sniegs ieskatu par Delnas turpmākās attīstības plāniem.

14:35-14:50 Atvērto datu hakatons un tā paliekošie rezultāti Runātāja: Nika Aleksejeva, Latvijas Datu skola. Par vietni, kas tika izstrādāta atvērto datu hakatona rezultātā - Opener.ee - vietne, kurā iespējams atklāt iespējamos interešu konfliktu un korupcijas riskus Latvijā un Igaunijā.

14:50-15:05 Kurus datus atvērt? Runātāja: Guna Paidere, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Par atklāto datu hakatona uzsākšanu vidusskolēniem, lai uzzinātu - kuri dati ir interesanti publiskai lietošanai?

15:05 - 15:20 Datu atvēršanas izaicinājumi Runātājs: Atis Egliņš-Eglītis, Cēsu novada pašvaldība - par pieredzi datu atvēršanas procesā.

15:20 - 16:30 Diskusija: - Cik atvērti ir dati Latvijā? Kā atvērtie dati var veicināt pilsonisko līdzdalību? Kādi ir datu atvēršanas izaicinājumi?

Atklātajā diskusijā aicināts iesaistīties ikviens interesents, kas vēlas apspriest atvērto datu jautājumus.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka pasākums notiks angļu valodā. Reģistrācija diskusijas dalībniekiem šeit: https://ej.uz/opendataevent

Pasākums norisināsies ZOOM platformā un pasākuma norises saite dalībniekiem tiks sūtīta dienu pirms pasākuma.

* Šis pasākums ir daļa no projekta “Atvērtie dati sabiedrības līdzdalībā”, ko īsteno ManaBalss kopā ar Open Knowledge Sweden un Baltkrievijas ekspertiem par atklātajiem datiem pilsoniskās līdzdalības nodrošināšanai. Šis projekts tiek īstenots ar Ziemeļvalstu Ministru padomes finansējuma programmas atbalstu NVO sadarbībai Baltijas jūras reģionā.

Projekta mērķis ir dalīties ar zināšanām un pieredzi starp NVO Latvijā, Zviedrijā un neatkarīgajiem ekspertiem no Baltkrievijas par atvērto datu pieejamību un izmantošanu pilsoniskai līdzdalībai, lai padarītu pilsonisko aktivitāti informētāku un efektīvāku.

2021. gada 2. marts

Kāpēc dažās valstīs pret Covid-19 seniorus nevakcinē ar «AstraZeneca»?

Kāpēc lielās Eiropas valstis – Vācija, Francija, Polija, Beļģija, Norvēģija – senioriem virs 65 gadiem “AstraZeneca” nevakcinēs? Jo tā nav pārbaudīta. Bet mūsējie tikai saka "man liekas", "es uzskatu" un tā. Vārdu sakot, pakalpiņi – ja Eiropa saka, tad viss der. Igaunija arī atteicās, viņi vakcinēs savus [cilvēkus] tikai līdz 70 gadiem.

Atbilde: Tāpēc, ka nav vēl beidzies liels pētījums, kas tuvākajā laikā beigsies ASV, kur ir iekļauta pacientu grupa virs 65 gadiem. Līdz ar to nav pietiekami daudz pētījumu šajā vecuma grupā. Bet tā uzskata tikai atsevišķas valstis. Tā neuzskata Eiropas Zāļu aģentūra, un tā neuzskata Pasaules Veselības organizācija. Tā kā tas ir tāds, varētu teikt, teorētisks strīds. Un jāatzīst, ka tās

Valstis, kuras nevakcinē vecos cilvēkus [ar “AstraZeneca”/Oksfordas vakcīnu], viņiem ir pietiekamā daudzumā, piemēram, Vācijai citas vakcīnas.

Mums tādas iespējas nav Latvijā, jo mums ir mazāk citu vakcīnu pieejams nekā citām valstīm.

Otrkārt, jo ātrāk vakcinē, un piemērs ir Lielbritānija, kur ir miljoniem cilvēku vakcinēti – tajā skaitā ar Oksfordas/”AstraZeneca” vakcīnu, un tie rezultāti ir labi. Līdz ar to labāk ir vakcinēties un pēc iespējas ātrāk ar to vakcīnu, kas ir pieejama. Jo izvēlēties vakcīnu vismaz līdz vasaras vidum mēs nekādā veidā Latvijā nevarēsim.

Ar Covid-19 saslimuši cilvēki drīkst vakcinēties. Bet ar visām citām vakcīnām ir noliegts, vakcinēties var tikai tad, kad iesnas ir beigušās, kādas divas nedēļas viss ir kārtībā. Kā viņš [ar Covid-19 saslimušais] tad jutīsies? Jo vakcīna nav zāles.

Nekā īpaši. Tā nevajadzētu darīt, ar Covid-19 slimus nevakcinē, viņiem ir jāatrodas karantīnā, [ja] zināms [ka ir ar] Covid-19 slims. Bet ir bijuši gadījumi, ka ir vakcinēti cilvēki, kuri nezina, ka viņiem ir Covid-19 vai viņi ir asimptomātiski – tajā pašā dienā viņiem atnāk pozitīvs. Es šādus gadījumus zinu, un nekādu īpašo iespaidu [viņiem pēc vakcinācijas] tas nav atstājis. Katrā gadījumā vakcīna neārstēs šos cilvēkus, bet īpašu kaitējumu arī [nenodarīs], nav tādu datu, ka varētu būt kaut kāds kaitējums no šīs vakcīnas.

Mēnesi pēc saslimšanas vakcinēšanu nerekomendē, bet ir bijuši gadījumi, kad tas ir izdarīts nezinot, un nekas nav noticis. Arī mūsu [Paula Stradiņa klīniskās universitātes] slimnīcā tādi gadījumi ir vairāki, nekas slikts nenotika.

Vairāk šeit

Izsludināts NVO projektu pieteikumu konkurss ģimenes pasākumu atbalstam 170 000 EUR vērtībā

Sabiedrības integrācijas fonds izsludinājis atklātu projektu pieteikumu konkursu nevaldības organizācijām (NVO) "Ģimenei draudzīgas vides veidošana", lai īstenotu pasākumus ģimenisku vērtību godināšanai visā Latvijā. Programmā pieejamais finansējums organizācijām no valsts budžeta programmas "Ģimenei draudzīga pašvaldība" šogad ir 170 000 EUR.

"Augšana ģimeniskā vidē, kur tiek koptas un attīstītas tradīcijas, ir būtisks pamats laimīgai bērnībai un saliedētai sabiedrībai. Lai veicinātu vecākiem un bērniem draudzīgas vides attīstību Latvijas pašvaldībās, programmas ietvaros tiks nodrošināts atbalsts nevaldības organizāciju iniciatīvām un sabiedrības līdzdalības veicināšanai, vienlaikus sekmējot ģimeņu atbalsta politikas jautājumu risināšanu pašvaldībās," skaidro Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

Programmas ietvaros plānots atbalstīt projektus, kuri ietver darbības virzienus:
• "Pasākumi bērniem, t.sk. nometņu rīkošana, ģimenisku vērtību godināšanai": pieejamais finansējums ir 100 000 EUR. Vienam projektam minimālais finansējums ir 1 500 EUR, maksimālais finansējums ir 10 000 EUR.
• "Pasākumi ģimenisku vērtību godināšanai": pieejamais finansējums ir 70 000 EUR. Vienam projektam minimālais finansējums ir 1 500 EUR, maksimālais finansējums ir 7 000 EUR.

Pasākumi ģimenisku vērtību godināšanai uzskatāmi kā pasākumi ģimenēm un tās locekļiem neatkarīgi no vecuma un statusa ģimenē - atzīmējamās dienas, t.sk. Tēva, Mātes, Ģimeņu diena, dažādas nometnes, neformālās izglītības pasākumi, kultūras, sporta vai atpūtas u.c. pasākumi.

Vienā projekta pieteikumā var paredzēt darbības un izmaksas vienlaikus abiem atbalstāmajiem darbības virzieniem, kopumā nepārsniedzot vienam projekta iesniedzējam pieejamo maksimālo finansējumu 15 000 EUR. Projekta iesniedzējs Konkursā var iesniegt tikai vienu projekta pieteikumu ar neierobežotu skaitu pasākumu. Programmas finansējums veido 100% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2021.gada 8.marta plkst.12.00 (saņemšanas termiņš Sabiedrības integrācijas fondā).

Projektu pieteikumus var iesniegt:
• elektroniska dokumenta formā, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, līdz plkst.12.00 nosūtot uz e-pasta adresi: vietagimenei@sif.gov.lv;
• personīgi (līdz plkst. 12.00) vai pa pastu Sabiedrības integrācijas fondā, adrese: Raiņa bulvāris 15, Rīgā, LV-1050 (vienā oriģināleksemplārā), projekta pieteikuma elektronisko versiju līdz plkst.12.00 nosūtot uz e-pasta adresi vietagimenei@sif.gov.lv.

Konkursā tiks atbalstītas tādas NVO, kuras reģistrētas vismaz 2 gadus pirms projekta iesniegšanas.

Lai saņemtu eksperta konsultācijas par projektu pieteikumu sagatavošanu, jautājumus lūdzam sūtīt pa e-pastu uz adresi konkursi@sif.gov.lv, norādot atsauci uz šo projektu konkursu. Projektu iesniedzēju ērtībai 24.februāra plkst.15.30 tiks nodrošināts arī informatīvais seminārs Sabiedrības integrācijas fonda Facebook kontā, kur projektu pieteicējiem būs iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus pirms projektu pieteikuma iesniegšanas. Saite uz pasākumu ir atrodama šeit.

Latvijas valsts budžeta finansētās programmas "Ģimenei draudzīga pašvaldība" atklāta projektu pieteikumu konkursa nevaldības organizācijām "Ģimenei draudzīgas vides veidošana" nolikums (informācijai)
1.pielikums: Projekta pieteikuma veidlapa (jāaizpilda)
2.pielikums: Projekta budžeta veidlapa (jāaizpilda)
3.pielikums: Līguma projekts (informācijai)

Metodiskie norādījumu projekta pieteikuma veidlapas aizpildīšanai (informācijai)

Vairāk šeit

Arī lietotu automašīnu pircējiem ir 14 dienu atteikuma tiesības

Pircēji līdz ar distances līgumu noslēgšanu nepieciešamības gadījumā var izmantot iegādātā auto 14 dienu atgriešanas iespēju.
Vairāk šeit

Eiropas Patērētāju organizācija iesniegusi sūdzību pret 'TikTok'

Eiropas Patērētāju organizācija (BEUC) iesniedza sūdzību Eiropas Komisijai un Eiropas patērētāju aizsardzības iestāžu tīklam par "TikTok" (bērnu un jauniešu vidū populāru video ierakstu koplietošanas platformu), jo pamatojoties uz veikto izpēti, BEUC nonāca pie secinājuma, ka "TikTok" nepasargā bērnus no slēptās reklāmas un viņiem nepiemērotā satura.

BEUC norāda, ka

  1. "TikTok" lietošanas noteikumi nav skaidri;
  2. "TikTok" lietošanas noteikumi nav labi saprotami;
  3. "TikTok" pasniegšanas veidā netiek ņemts vērā, ka lielu daļu no lietotājiem veido bērni un jaunieši.
  4. "TikTok" iespējams 13 gadīgam bērnam rekomendēto video sarakstā var tikt iekļauti arī tādi, kuriem ir seksuāls raksturs vai kuros tiek izmantota necenzēta leksika.
Vairāk šeit

2021. gada 1. marts

Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā nepieciešams lielāks uzsvars uz reformām

Pagājušajā nedēļā Latvija kā pirmā no Baltijas valstīm uzsāka sarunas ar Eiropas Komisiju (EK) par iesniegto Atveseļošanas un noturības plāna (ANM) projektu. Šobrīd notikušas tematiskās diskusijas par diviem no ANM plāna virzieniem – veselību un nevienlīdzības mazināšanu. Šonedēļ diskusijas turpināsies.

ANM plāns veselības jomā paredz stiprināt veselības sistēmas noturību un pieejamību kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem. Plāna ietvaros paredzēts īstenot pasākumus, kas stiprinās veselības nozares noturību un pieejamību ilgtermiņā, attīstot integrētiem veselības aprūpes pakalpojumiem nepieciešamo infrastruktūru, nodrošinot ārstniecības iestāžu spēju pielāgoties krīžu situācijām, kā arī attīstot uzlabotus pakalpojumu sniegšanas modeļus, tai skaitā uzlabojot ārstniecības personu tālākizglītības sistēmu un izveidojot vienotus principus onkoloģijas jomā. Sarunās EK norādīja, ka lielāks uzsvars būtu jāliek uz nozarē plānotajām reformām, līdz ar to turpināsies diskusijas par nepieciešamajiem precizējumiem, pilnveidojot veselības jomā paredzētos pasākumus.

Savukārt, nevienlīdzības mazināšanas jomā ANM plāns paredz mazināt sabiedrības teritoriālo un sociālo nevienlīdzību un uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus reģionos. Tas tiks paveikts, uzlabojot sociālo pakalpojumu un nodarbinātības pieejamību reģionos, sekmējot augstas kvalitātes vispārējās vidējās izglītības nodrošinājumu pašvaldību teritorijās, veicinot mājokļu pieejamību, sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstībai, kā arī nodrošinot atbilstošu un pieejamu ceļu infrastruktūru, administratīvi teritoriālās reformas mērķu pilnvērtīgai sasniegšanai. Arī šajās sarunās EK turpināja uzsvērt nepieciešamību piedāvāt skaidrākas reformas, kas atbilst identificētajiem izaicinājumiem. Papildus EK aicināja piedāvāt skaidrākus reformu progresa mērījumu indikatorus, kas labāk atspoguļotu kvalitatīvāku nozares politikas veidotāju priekšlikumus iepriekšminēto izaicinājumu risinājumam.

ANM (Recovery and Resilience Facility), ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Mehānisma mērķis – atbalstīt reformas, uz kuru nepieciešamību norādīts ikgadējās Eiropas semestra rekomendācijās dalībvalstīm, kā arī investīcijas, īpaši, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Latvija kā pirmā no Baltijas valstīm uzsākusi sarunas ar EK par iesniegto ANM plānu. Kopumā plānotas sešas tematiskās diskusijas par katru no plāna virzieniem, kā arī vairākas augsta līmeņa sarunas, lai pārrunātu Latvijas ANM plānā paredzētās reformas un sasniedzamos rezultātus.

Ieviešanas nosacījumi konkrētiem ANM investīciju projektiem tiks izstrādāti pēc tam, kad konkrēti plānotie investīciju pasākumi tiks apstiprināti Ministru kabinetā. Saskaņā ar ANM regulas nosacījumiem, ANM plāna gala versija jāiesniedz apstiprināšanai EK un ES Padomē ne vēlāk kā līdz 2021 .gada 30. aprīlim. ANM līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē.

Darbs pie ANM ieviešanas tiek organizēts sešos virzienos – klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara. 20% no ANM līdzekļiem pēc EK ieteikumiem plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% – klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai plānots novirzīt 330 miljonus eiro (20% no ANM līdzekļiem), veselības nozares projektiem – 181,5 miljonus eiro (11%), ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām – 165 miljonus eiro (10%), bet likuma varas stiprināšanai – 33 miljonus eiro (2%).

Ar ANM plāna projektu ikviens interesents var iepazīties FM mājaslapā un ES fondu mājaslapā. Komentārus un priekšlikumus par ANM plāna projektu un tā pielikumiem var iesniegt elektroniski, līdz šī gada 9. martam, sūtot tos uz e-pasta adresi: rrf@fm.gov.lv.