Translate

trešdiena, 2021. gada 27. janvāris

Vērtē izstrādāto plānu ES atveseļošanas atbalsta apguvei

Plāna veidošanā piedalījās arī Health Institute.
Finanšu ministrijas (FM) darba grupa kopā ar nozaru ministrijām un sociālajiem un sadarbības partneriem ir sagatavojusi Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, kas paredz galvenos virzienus Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai paredzētā Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (EANM) atbalsta apguvei. Plāns tagad nodots vērtēšanai sociālajiem partneriem un sabiedrībai. Valdībā to plānots skatīt februāra sākumā, bet pēc tam to iesniegs skatīšanai Eiropas Komisijā (EK).

ĪSUMĀ:

  • EANM paredzēti ES dalībvalstīm kopumā paredzēti 672 miljardu eiro.
  • Klimata mērķiem jāparedz 37%, bet digitālajai transformācijai – 20% finansējuma.
  • Tam jāatspoguļojas dalībvalstu ANM plāna projektos; jāiesniedz līdz 2023. gadam.
  • Latvija rēķinās, ka mūsu ANM plāna projektu EK skatīs līdz aprīlim.
  • FM atzīst, ka plāna projekta saskaņošanas process būs sarežģīts un grūts. 
  • Pēc tā atbalstīšanas plāna projektu vēl vērtēs ES dalībvalstis ES Padomē.
  • Ja plāna projektu akceptēs, valsts saņems avansu – 13% no kopējā atbalsta.
  • Kopumā Latvijai ES atveseļošanas atbalstā paredzēti ap 2 miljardi eiro.
  • FM cer, ka ES atveseļošanas atbalsta apguve varētu sākties gada otrajā pusē.

Naudas saņemšanai jābūt reformām

 

Kādas reformas un izmaiņas plānotas?

 

Finansējuma apguvi plānots sākt gada otrajā pusē

KONTEKSTS:

Lai novērstu koronavīrusa pandēmijas radīto kaitējumu ES ekonomikai un stimulētu tās atgūšanos, Eiropas Komisija 2020. gada 28. maijā ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu. 

FM norādījusi, ka finansējums Atveseļošanas un noturības mehānismā pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum. Pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,65 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 0,36 miljardi eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,48 miljardu eiro apmērā.

Lai saņemtu "finanšu poti”, dalībvalstīm ir jāsagatavo nacionālais atveseļošanas un noturības plāns, kurā izklāstītas reformu un investīciju programmas līdz 2026. gadam. Dalībvalstīm plāni ar EK jāsaskaņo līdz 2023. gada vidum.

Vairāk šeit

Vai Covid-19 vakcīnas atstāj negatīvas sekas uz grūtniecību un auglību?

Populārs mīts saistībā ar vakcīnām ir to it kā atstātās sekas uz grūtniecību un auglību. Eiropas Savienībā apstiprināto "Pfizer"/"BioNTech" un "Moderna" vakcīnu pētījumos grūtnieces neiekļāva. Farmācijas kompānijas pat piestrādāja, lai šo cilvēku grupu no testiem izslēgtu. Piemēram, "Pfizer" pirms katras vakcīnas devas saņemšanas sievietēm lūdza veikt grūtniecības testu. Ja tas bija pozitīvs, pētījumā ētisku apsvērumu dēļ piedalīties nevarēja. Taču šī pieeja arī raisīja spekulācijas.
Vairāk šeit

Atklāta Personību stāstu vietne

Personības stāstu vietne ir digitālā vide, kur var iepazīt izcilas personības – Raini, Aspaziju, Jani Rozentālu, Rūdolfu Blaumani, Jāni Akurateru, Ojāru Vācieti, Andreju Upīti, Krišjāni Baronu – no neierastāka skatpunkta. Mēs ticam, ka izcila personība var sekmēt citas personības veidošanos.

Īsi, kodolīgi, vizuāli stāsti aicina iepazīt tuvāk empātisko Rūdolfu Blaumani, uzzināt, kādas pārdomas nodarbināja Raini jaunības gados, kad viņš vaicāja pats sev „Par ko man neiznāk dzeja iz manām sirdssāpēm?”, ieskatīties Jaņa Rozentāla viesistabā, apskatīt Aspazijas krātās atklātnes, uzzināt, ka viens no Andreja Upīša uzticamākajiem līdzgaitniekiem pēdējos dzīves gados bija runcis Pīka. Stāsti tiks papildināti, un jau drīzumā būs iespējams uzzināt par Ojāru Vācieti un ekoloģiju, kā arī noskaidrot Jāņa Akuratera domas par korupciju.

Personību stāstu vietne izveidota ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
Vietnes izstrādātājs: Graftik.

Personību stāstu vietne: memorialiemuzeji.lv

Vairāk šeit

AstraZeneca piedalīsies sarunās ar ES par Covid-19 vakcīnu piegādi

Farmācijas uzņēmums "AstraZeneca" piedalīsies trešdien paredzētajās sarunās ar Eiropas Savienības (ES) pārstāvjiem par Covid-19 vakcīnu p piegāžu kavēšanos, apstiprināja uzņēmums, atspēkojot Briseles avotu iepriekš ziņoto, ka "AstraZeneca" šajās sarunās nepiedalīsies.

KONTEKSTS:

Iepriekš Latvija bija vienojusies ar vairākiem ražotājiem par vakcīnu piegādēm, bet tieši no “AstraZeneca” bija iecerēts iegādāties lielāko vakcīnas devu skaitu – aptuveni 1,7 miljonus devu, kas ļautu vakcinēt 890 000 cilvēku. Taču šī vakcīna vēl nav apstiprināta izmantošanai ES, par to plānots lemt 29.janvarī, bet jau pirms tam uzņēmums brīdināja, ka nespēs piegādāt vakcīnas solītajā apjomā, un izskanēja, ka līdz aprīlim Latvija varētu saņemt vien 110 000 devu no šī ražotāja.

Latvija līdz šim saņēmusi trīs “Pfizer” un “BioNTech” izstrādātās Covid-19 vakcīnas kravas – pirmajās divās piegādēs saņemtas 23 400 vakcīnu devas, bet trešajā – vēl 6800 devas.  Savukārt 12. janvārī saņemtas pirmās 1200 ražotāja "Moderna" vakcīnas pret Covid-19.

Latvija teorētiski varēja pieteikties lielākam “Pfizer/BioNTech” vakcīnu daudzumam, taču pēc veselības nozares ekspertu darba grupas izvērtējuma, ņemot vērā šīs vakcīnas specifiskās uzglabāšanas un izlietošanas prasības, pieņemts lēmums par mazāku daudzumu. Veselības ministrija gan uzskata, ka to nevar saukt par kļūdu. Taču pēc Eiropas Komisijas (EK) panāktās vienošanās ar ražotājiem par papildu “Pfizer”/”BioNTech” Covid-19 vakcīnu devu piegādēm Latvija nolēmusi iegādāties kopumā līdz 1,403 miljoniem šo vakcīnu devu, tiesa, šīs papildu piegādes sāksies no šī gada otrā ceturkšņa.

Tāpat  Valdība apstiprinājusi ieceri pieteikties vēl papildus 646 510 Latvijai pieejamajām Vācijas ražotāja “CureVac” vakcīnām, tādējādi no šī ražotāja kopumā plānojot iegādāties 946 510 vakcīnu, taču arī šī vakcīna nav vēl apstiprināta izmantošanai ES.

Vairāk šeit

Kurus cilvēkus vakcinēs, un kur to reģistrēs?

  1. Kur reģistrēs, ka esmu vakcinējusies? Vai es to varēšu kādam pierādīt?
  2. Es neesmu Latvijas pilsonis vai nepilsonis, bet dzīvoju Latvijā, un man ir uzturēšanās atļauja. Vai varēšu saņemt vakcīnu? Vai par to būs jāmaksā?
  3. Ja pirmā vakcīnas deva būs saņemta Latvijā, vai otru vakcīnas devu es varēšu saņemt citā valstī?
Vairāk šeit

Satversmes tiesā kritizē novadu reformas mērķi un kritērijus

KONTEKSTS:

Satversmes tiesā ir ierosinātas vēl vairāk nekā 10 līdzīgas lietas, ko izskatīt jāpagūst līdz jūnijam, kad notiks pašvaldību vēlēšanas, pēc kurām darboties sāks jaunie novadi.

Saeima pērn 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.

Valsts prezidents Egils Levits saņēma 46 pašreizējo pašvaldību vadītāju parakstītu vēstuli ar lūgumu reformas likumprojektu kā nepietiekami argumentētu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, tomēr Valsts prezidents izsludināja Administratīvi teritoriālās reformas likumu. 

Vairāk šeit

Health Institute līdzdalība Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekta sagatavošanā

Health Institute piedalījās Finanšu ministrijas (FM) darba grupā kopā ar nozaru ministrijām un sociālajiem un sadarbības partneriem, kuri sagatavojuši Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu. Projektu plānots iesniegt izskatīšanai valdībā februāra sākumā.

ANM paver Latvijai iespējas veikt ekonomikas pārveidi un ieviest nepieciešamās strukturālās pārmaiņas, kas cels produktivitāti un veicinās pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, mazinot COVID-19 krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Taču, lai Latvijai būtu iespējams šo finansējumu saņemt, mums vajag nolikt malā individuālās ambīcijas un spēt vienoties par mērķiem un reformām, kas ilgtermiņā nesīs mūsu valstij vislielāko labumu,” uzsver finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis.

FM vadītā darba grupa ir sagatavojusi Latvijas ANM plāna projektu. Darbs pie ANM ieviešanas tiks organizēts sešos virzienos – klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara. 20% no ANM līdzekļiem pēc EK ieteikumiem plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% - klimata mērķu sasniegšanā.

ANM finansējums sniedz ievērojamu papildu Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu reformu īstenošanai. Lai šo finansējumu pilnvērtīgi ieguldītu, rūpīgi jāizsver nepieciešamās strukturālās reformas un investīciju projekti, iekļaujot tos nacionālajā ANM plānā. Turklāt ANM ieguldījumiem jābūt cieši saistītiem ar ES Padomes rekomendācijām dalībvalstij. Garantēti pieejamais finansējums Latvijai ir 1,65 miljardi eiro, un līdz ar to ANM plāns šobrīd sagatavots par šo summu. Latvijai pieejamā summa vēlāk varētu pieaugt līdz maksimālajam plāna finanšu apjomam 2,02 miljardiem eiro (neskaitot potenciālo aizdevumu daļu), atkarībā no reālajiem ekonomikas izaugsmes dinamikas datiem 2020. un 2021. gadā.

Klimata pārmaiņu virzienam plānots novirzīt 37% no kopējā finansējuma jeb 610,5 miljonus eiro. Šajā jomā paredzēts mazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un palielināt SEG emisiju piesaisti, veicinot pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, investējot ilgtspējīgos transporta risinājumos pakalpojumu sasniedzamības uzlabošanai, t.sk. administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, kā arī uzlabojot energoefektivitāti dzīvojamās ēkās un uzņēmējdarbībā un veicinot katastrofu pārvaldības pasākumus un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Strādājot pie ANM plāna, transporta jomā ņemtas vērā EK 2020.gadā izteiktās rekomendācijas Latvijai, par transporta infrastruktūras uzlabošanu Rīgā un tās apkārtnē, kas veicinātu darbaspēka mobilitāti, un palīdzētu ierobežot vieglo automobiļu pieaugošo enerģijas patēriņu.

COVID-19 situācija parādīja, ka nepieciešams pārdomāt esošo valsts pakalpojumu sniegšanas modeli un virzīties uz racionālāku pieeju, kas balstās uz attālinātu apkalpošanu, ar plašu konsultāciju pieejamību klātienē un attālināti, attīstot pilnvērtīgākas attālinātās pieejamības iespējas, īstenojot valsts digitalizācijas reformu. Digitālās transformācijas jomāplānots veicināt ilgtspējīgu izaugsmi un ekonomikas digitālo transformāciju, tai skaitā atlabšanu no COVID-19 krīzes, attīstot valsts pārvaldei, sabiedrībai un uzņēmumiem pieejamos digitālos pakalpojumus un datu ekonomikas infrastruktūru, kā arī attīstot nepieciešamās spējas un prasmes. ANM ietvaros digitālās transformācijas komponentei plānots novirzīt 20% no kopējā finansējuma, jeb 330 miljonus eiro.

ES Padomes rekomendācijās norādīts, ka Latvijā joprojām ievērojami trūkst ieguldījumu, lai novērstu reģionālās atšķirības, tāpēc mūsu valstij noteiktas augstas prioritātes investīciju vajadzības, lai mazinātu sociālekonomiskās atšķirības un risinātu demogrāfiskās problēmas. Kā viens no risinājumiem norādīta administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, kas varētu palīdzēt uzlabot publiskā sektora rīcībspēju un efektivitāti. ANM ietvaros nevienlīdzības mazināšanai plānots novirzīt 20% no kopējā finansējuma jeb 330 miljonus eiro. Investīcijas plānots novirzīt, lai veicinātu sociālo pakalpojumu un nodarbinātības pieejamību reģionos, sekmējot augstas kvalitātes vispārējās vidējās izglītības nodrošinājumu pašvaldību teritorijās, veicinot mājokļu pieejamību, sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstībai, nodrošinot atbilstošu un pieejamu ceļu infrastruktūru, administratīvi teritoriālās reformas mērķu pilnvērtīgai sasniegšanai.

Attiecībā uz EK semestra ziņojumā izteikto rekomendāciju stiprināt veselības sistēmas noturību un pieejamību, tostarp nodrošinot papildu cilvēkresursus un finanšu resursus – ANM plāna ietvaros paredzētas reformas, kas papildina no ES fondiem un valsts budžeta īstenojamos pasākumus. Veselības jomā ANM plāna ietvaros paredzēts īstenot pasākumus, kas stiprinās veselības nozares noturību un pieejamību, attīstot integrētiem veselības aprūpes pakalpojumiem nepieciešamo infrastruktūru, nodrošinot ārstniecības iestāžu spēju pielāgoties krīžu situācijām, kā arī attīstot uzlabotus pakalpojumu sniegšanas modeļus, t.sk. uzlabojot ārstniecības personu tālākizglītības sistēmu un izveidojot vienotus principus onkoloģijas jomā. ANM ietvaros veselības komponentei plānots novirzīt 11% no kopējā finansējuma, jeb 181,5 miljoni eiro.

Ekonomikas transformācijas un produktivitātes jomā plānots strādāt divos reformu virzienos: produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu pētniecībā un attīstībā un augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana. ANM ietvaros ekonomikas transformācijas komponentei plānots novirzīt 10% no kopējā finansējuma, jeb 165 miljonus eiro. Piedāvātais reformu investīciju virziens sasaucas ar EK rekomendācijām Latvijai stiprināt ekonomiku un atbalstīt tās turpmāko atlabšanu, kā arī virzīt investīcijas īpaši uz pētniecību un attīstību. Reforma ļaus Latvijai izveidot efektīvu inovāciju sistēmu, kuras pamatā būs nepārtraukta uzņēmējdarbības atklājuma principa darbināšana un uz Latvijas konkurētspējas priekšrocībām balstītas mērķētas publiskās investīcijas pētniecībā un attīstībā.

ANM ietvaros likuma varas komponentei plānots novirzīt 2% no kopējā finansējuma jeb 33 miljoni eiro. Valsts pārvaldes institūciju kvalitātes un tiesiskuma stiprināšanas sfērā izaicinājumu netrūkst, ANM plāna ietvaros tiek piedāvāts fokusēties uz jomām ar tiešāko ietekmi uz uzņēmējdarbības vides kvalitāti, kas vairākkārtīgi īpaši izceltas arī ES Padomes rekomendācijās un EK ikgadējos ziņojumos – ēnu ekonomikas mazināšana un nodokļu iekasēšanas uzlabošana, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un ekonomisko noziegumu apkarošana, kā arī publiskā sektora atbildība, efektivitāte un integritāte.

2% (33 miljoni eiro) no kopējiem ieguldījumiem paredzēti kultūras un mediju jomai, tos iekļaujot vairākās no ANM plāna komponentēm.
ANM plāna pirmais variants tiks iesniegts valdībā šī gada februāra sākumā. Pēc apstiprināšanas valdībā plānu iesniegs Eiropas Komisijā (EK), kur eksperti vērtēs un sniegs komentārus, vai šo plānu var atzīt par atbilstošu valsts specifisko rekomendāciju izpildei un reformu virzieniem. Kritēriji un ieviešanas nosacījumi tiks izstrādāti pēc tam, kad plāns būs apstiprināts.

Lai novērstu COVID-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulētu Eiropas atgūšanos, kā arī aizsargātu un radītu darbavietas, Eiropas Komisija (EK) šī gada pavasarī ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu. Būtiska daļa no Eiropas atveseļošanas finansējuma tiks novirzīti Atveseļošanas un noturības mehānismam. Mehānisma mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Šāda mēroga ES atbalsta instrumenta radīšana salīdzinoši tik īsā laika posmā ir nebijis precedents. 2020. gada izskaņā ES likumdevēji panāca konceptuālu vienošanos par ANM regulējumu, kuru plānots apstiprināt Eiropas Parlamentā šī gada februāra sākumā.

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas mehānisma līdzekļu piešķiršanā plānota vienota pieeja visām ES dalībvalstīm. Proti, nacionālajos ekonomikas atveseļošanas plānos vispirms jāietver mērķi un nepieciešamās reformas mērķu sasniegšanai, investīcijas to īstenošanai, kā pēdējos iekļaujot konkrētus projektus, ar kuriem iecerēts mērķus sasniegt.

ANM plāna projekts un infografika pieejami ES fondu tīmekļa vietnē.

Par atteikšanos no Pfizer vakcīnām vainīgos sauks pie atbildības

KONTEKSTS:

Latvija līdz šim saņēmusi trīs “Pfizer” un “BioNTech” izstrādātās Covid-19 vakcīnas kravas – pirmajās divās piegādēs saņemtas 23 400 vakcīnu devas, bet trešajā – vēl 6800 devas.  Savukārt 12. janvārī saņemtas pirmās 1200 ražotāja "Moderna" vakcīnas pret Covid-19.

Latvija teorētiski varēja pieteikties lielākam “Pfizer/BioNTech” vakcīnu daudzumam, taču pēc veselības nozares ekspertu darba grupas izvērtējuma, ņemot vērā šīs vakcīnas specifiskās uzglabāšanas un izlietošanas prasības, pieņemts lēmums par mazāku daudzumu. Veselības ministrija gan uzskata, ka to nevar saukt par kļūdu. Tagad plānots iepirkt vēl papildu 160 000 šīs vakcīnas devu, un tiek gaidīts lēmums par cita ražotāja “AstraZeneca” vakcīnas reģistrēšanu Eiropas Savienībā (ES), tiesa, šis ražotājs jau paziņoja, ka spēs piegādāt ES vakcīnas mazākā apmērā , nekā paredz noslēgtie līgumi.

Tāpat Eiropas Komisija noslēgusi līgumu ar vakcīnu pret Covid-19 ražotāju "CureVac", kā rezultātā Latvijai tiek piedāvāts iegādāties 946 510 "CureVac" vakcīnas devu par 11 358 120 eiro. Arī šī vakcīna vēl nav reģistrēta izmantošanai ES.

Vairāk šeit

Covid-19 vakcinēšanas uzskaites IT sistēmu ieviesīs 2021. gada martā

Covid-19 vakcinācijas procesa pārvaldības informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas risinājumu plānots iegādāties paātrinātā kārtībā, lai tā varētu sākt darbību jau martā, informēja Veselības ministrija. Šādu ministrijas lūgumu otrdien, 26. janvārī, atbalstīja valdība.

ĪSUMĀ:

  • Valdība atļāva VM paātrināti iepirkt jaunu vakcinācijas pārvaldības IT sistēmu.
  • Paredzēts nodrošināt IT risinājumu ieviešanu jau martā.
  • Sistēma nodrošinās:
    - iedzīvotāju reģistrāciju vakcinācijai;
    - rindu pārvaldību,
    - vakcīnu loģistiku,
    - vakcinācijas uzskaiti un pārvaldību.
  • Uzrunāti IT nozares uzņēmumi, kas gatavi izstrādāt IT sistēmu.
  • VM jau šonedēļ plāno noteikt labāko piedāvājumu veidot jaunu IT sistēmu.

KONTEKSTS:

Lai nodrošinātu sekmīgu masveida Covid-19 vakcinēšanos nolemts izveidot brīvprātīgās vakcinēšanās projektu, iedzīvotājiem paredzot iespēju arī pieteikties vakcinācijai. Līdz 28. janvārim Veselības ministrija sagatavos un valdībai izskatīšanai iesniegs precizēto informatīvo ziņojumu "Par Covid-19 vakcīnu ieviešanas stratēģiju".

Latvija līdz šim saņēmusi trīs Covid-19 vakcīnu kravas – pirmajās divās piegādēs saņemtas 23 400 vakcīnu devas, bet trešajā – vēl 6800 devas. Šīs ir “Pfizer” un “BioNTech” izstrādātās vakcīnas.  No 12. janvāra Latvijā pieejama arī "Moderna" izstrādātā vakcīna, kas apstiprināta izmantošanai Eiropas Savienībā.

Pirmie rindā uz vakcināciju pret Covid-19 ir mediķi. Pakāpeniski tiks vakcinēta arī pārējā sabiedrība, sākot ar riska grupā esošajiem, kā arī operatīvajiem darbiniekiem.

Vairāk šeit

Darba tiesības pandēmijas laikā: algu subsīdijas

Vienai daļai uzņēmumu Covid-19 pandēmijas ietekmē darbs ir nevis apstājies pilnībā, bet tikai samazinājies. Lai darba devēji varētu turpināt nodrošināt darbiniekiem pilnu atalgojumu, ir iespējams pieteikties algu subsīdijām. Kam un cik lielā apjomā tās pienākas? Vai iespējams algu subsīdijas piemērot tikai par daļu no mēneša un pārējā laikā saņemt, piemēram, dīkstāves atbalstu?
Algu subsīdiju mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem, kas Covid-19 pandēmijas dēļ piedzīvojuši apgrozījuma kritumu, tā, lai tie varētu turpināt nodarbināt savus darbiniekus un izmaksāt viņiem algas. Maksājums paredzēts tiem nodarbinātajiem, kuriem ir samazinājies darba laiks.
Vairāk šeit

otrdiena, 2021. gada 26. janvāris

Pie normālas dzīves nevarēsim atgriezties vismaz tuvāko pusgadu

KONTEKSTS:

Pirms nedēļas Veselības ministrijas rosināja, ka pirmā iespēja lemt par pakāpenisku Covid-19 ierobežojumu mazināšanu būtu, ja 14 dienās vidēji reģistrētu ne vairāk kā 200 jaunus saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. Visaugstākais šis rādītājs bija reģistrēts 11. janvārī, kad tas sasniedza 689,5. Savukārt uz pirmdienu, 25. janvāri, tas bija 595,8.

Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt. Tādēļ ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 7. februārim, un līdz tam spēkā ir stingri ierobežojumi, kā arī "mājsēde" nedēļas nogalēs, kas nozīmē, ka no plkst.22 līdz 5 katram jāatrodas savā dzīvesvietā. 

Vairāk šeit

Vakcīnu nacionālisms

Nevienlīdzīga vakcīnu sadale starp pasaules valstīm var radīt aptuveni 9 triljonu dolāru lielus zaudējumus. Šādu brīdinājumu izteikusi Starptautiskā Rūpniecības palāta. Tās ziņojumā norādīts, ka lielāko šo zaudējumu slogu uz saviem pleciem izjutīs tieši pasaules attīstītākās valstis, tāpēc tām vajadzētu vairāk ieguldīt gan vakcīnu ražošanā, gan to izdalīšanā.  

ĪSUMĀ:

  • EK apsver Covid-19 vakcīnu eksporta ierobežošanu.
  • Starptautiskā Rūpniecības kamera: Vakcīnu nacionālisms var radīt zaudējumus.
  • Globālajai ekonomikai zaudējumi varētu būt 9 triljoni dolāru.
  • Kamera: Vakcīnu godīga sadale nav labdarība, bet ekonomisks lēmums.
  • Kamera: Visvairāk cietīs attīstītākās valstis, to ietekmēs piegāžu ķēdes.
  • Vakcīnu pilnvērtīgai izplatīšanai trūkstot aptuveni 28 miljardi eiro.
  • Ja šī summa tiktu atrasta, ieguvumi varētu pārsniegt 160%.

KONTEKSTS:

Šobrīd lietošanai Eiropas Savienībā ir reģistrētas tikai divas vakcīnas –  "Moderna", kā arī "BioNTech" /"Pfizer". Tiek prognozēts, ka līdz šī gada 29. janvārim varētu tikt reģistrēta "AstraZeneca" vakcīna, tomēr pastāv riski, ka pēc reģistrācijas šo vakcīnu piegādes var aizkavēties no vakcīnu saņēmējas valsts neatkarīgu iemeslu dēļ. Tāpat Eiropas Komisija noslēgusi līgumu ar vakcīnu pret Covid-19 ražotāju "CureVac".

Vairāk šeit

Vai vakcīnas pasargās no visiem Covid-19 paveidiem, un vai potēs bērnus?

ĪSUMĀ:
  • Vai visas vakcīnas nodrošina imunitāti pret Covid-19 paveidiem?
  • Man vairāk interesē, kā ir ar bērniem, vai bērnus var vakcinēt, vai tas vispār ir droši bērniem?
 
VAirāk šeit

Likums aizsargā lauku trokšņus un aromātus

Gaiļa dziedāšana, govju maušana, traktora troksnis – Francijā lauku skaņas un aromāti tagad aizsargāti ar likumu un atzīti par daļu no nacionālā mantojuma. Lieta aktualizēta, jo Francijas laukos vietējiem un pilsētas atpūtniekiem dažkārt radušās domstarpības par to, kādai jābūt lauku videi. Pirms kāda laika tiesā uz apsūdzēto sola pat nonāca kāds gailis savas dziedāšanas dēļ.
Vairāk šeit

Skolās uzstāda termokameras

ĪSUMĀ:

  • Uzstādīt bezkontakta termokameras skolās dome nolēma jau vasarā.
  • Kameru iegāde pašvaldībai izmaksāja aptuveni 77 000 eiro.
  • Iekārtas uzstāda 19 skolās, pašlaik tās testē un kalibre.
  • Kameras ir izvietotas iekštelpās uzreiz pie ieejas mācību iestādē.
  • Temperatūras mērījumi ir ar 0,5 grādu precizitāti.
  • Dati nonāks datorā, un skolas medmāsa vērtēs katru konkrēto gadījumu.
  • Kameras nav bīstamas veselībai.
  • Šobrīd testēšana notiek ar skolu personālu.  

KONTEKSTS:

Līdz 7. februārim tiks pagarināti pašlaik spēkā esošie drošības pasākumi, lai mazinātu saslimstību ar Covid-19.

1.–4. klašu skolēni no pirmdienas, 25. janvāra, mācības atsāks attālināti.

Vairāk šeit

Tiesās sievieti par sava bērna ilgstošu indēšanu ar medikamentiem

2021. gada 12. janvārī prokurore tiesai nodevusi krimināllietu, kurā apsūdzēta māte par sava bērna ilgstošu indēšanu ar medikamentiem, kas netika bērnam izrakstīti.
Vairāk šeit

Paziņo par savas vakcīnas efektivitāti pret jaunajiem Covid-19 paveidiem

Amerikas Savienoto Valstu biotehnoloģiju kompānija "Moderna" paziņojusi, ka tās izstrādātā vakcīna pret Covid-19 ir efektīva arī pret jaunajiem lipīgākajiem vīrusa paveidiem, kas tika atklāti Lielbritānijā un Dienvidāfrikā.

KONTEKSTS:

Šobrīd lietošanai Eiropas Savienībā ir reģistrētas tikai divas vakcīnas –  "Moderna", kā arī "BioNTech" /"Pfizer". Tiek prognozēts, ka līdz šī gada 29. janvārim varētu tikt reģistrēta "AstraZeneca" vakcīna, tomēr pastāv riski, ka pēc reģistrācijas šo vakcīnu piegādes var aizkavēties no vakcīnu saņēmējas valsts neatkarīgu iemeslu dēļ.

Tāpat Eiropas Komisija noslēgusi līgumu ar vakcīnu pret Covid-19 ražotāju "CureVac", kā rezultātā Latvijai tiek piedāvāts iegādāties 946 510 "CureVac" vakcīnas devu par 11 358 120 eiro.

Vairāk šeit

pirmdiena, 2021. gada 25. janvāris

Viesnīca pašizolācijai: Kā tas notiek Latvijā?

ĪSUMĀ:
  1. Parastais un “kovida” korpuss
  2. Kurš nedrīkst iziet no numura. Un kas notiks, ja izies
  3. Personāls un “kovidstāvs”
  4. Ēdiens uz sava rēķina – no 12 eiro dienā
  5. Par perspektīvām
VAIRĀK ŠEIT

Vai vakcinācija pret Covid-19 nodrošina pret tālāku vīrusa pārnesi?

  1. Speciālistiem nav vienas konkrētas atbildes, cik ilgi vakcīna pilda savu funkciju, tāpēc man ir jautājums – cik bieži mums būs jāvakcinējas?
  2. Vai tas būs kā ar gripu – reizi gadā?
  3. Biežāk vai retāk?
  4. Ja es būšu vakcinēts, vai es varu būt drošs, ka es neaplipināšu tos, kuri nav vakcinēti?
Vairāk šeit

Ārkārtējā situācija radījusi nevienlīdzīgus izglītības apstākļus lauku un pilsētu skolēniem

Covid-19 dēļ valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ radušies nevienlīdzīgi izglītības apstākļi, salīdzinot lauku un pilsētas skolēnus.

KONTEKSTS:

Valdība vispirms lēma ziemas brīvlaiku 1.–6. klašu skolēniem pagarināt par nedēļu. 5.–6. klašu skolēni 11. janvārī atsāka mācības attālināti, bet 1.–4. klašu skolēniem ziemas brīvlaiks tika pagarināts vēl par divām nedēļām, kas rezultēsies arī ar mācību gada pagarinājumu. 

7.–12. klašu audzēkņiem mācības attālināti notiek jau kopš rudens brīvlaika. Savukārt 1.–4. klašu skolēni attālinātas mācības uzsāks 25. janvārī, un tās norisināsies vismaz līdz 7. februārim. 

Vairāk šeit

Latvija 20% no ES naudas ekonomikas atveseļošanai plāno tērēt digitālajai transformācijai

Lai veicinātu ekonomikas attīstību pēc Covid-19 pandēmijas, Eiropas valstis saņems līdzekļus no Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma. 20% no finansējuma, ko saņems Latvija, plānots atvēlēt digitālajai transformācijai.
Kādiem mērķiem šī nauda tiks tērēta, un kādus digitālos pakalpojumus jau šobrīd varam izmantot?

KONTEKSTS:

Lai novērstu koronavīrusa pandēmijas radīto kaitējumu Eiropas Savienības (ES) ekonomikai un stimulētu tās atgūšanos, Eiropas Komisija (EK) 2020. gada 28. maijā ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu. Tam plānots novirzīt līdzekļus kopumā 750 miljardu eiro apmērā. 

Būtiska daļa no Eiropas atveseļošanas finansējuma tiks novirzīti Atveseļošanas un noturības mehānismam – jaunai EK centralizēti pārvaldītai budžeta programmai, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija. Šajā mehānismā ES dalībvalstīm 390 miljardi eiro tiks piešķirti kā neatmaksājami granti un 360 miljardi eiro tiks izsniegti aizdevumu formā. Programmai netiek plānots nacionālais līdzfinansējums. 

FM norādījusi, ka finansējums Atveseļošanas un noturības mehānismā pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum. Pēc FM aplēsēm,

Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,65 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 0,36 miljardi eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,48 miljardu eiro apmērā.

Lai saņemtu "finanšu poti”, dalībvalstīm ir jāsagatavo nacionālais atveseļošanas un noturības plāns, kurā izklāstītas reformu un investīciju programmas līdz 2026. gadam. Dalībvalstīm plāni ar EK jāsaskaņo līdz 2023. gada vidum. ES Atveseļošanas un noturības mehānismam Latvijā iesniegti projekti 7,5 miljardu eiro apmērā. Pagaidām ierosinātie projekti ir bez lielām ambīcijām.

Vairāk šeit

Slimnīcas kļuvušas par Covid-19 perēkļiem: stacionē ar citu kaiti, bet nomirst vīrusa dēļ

Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma gandrīz pusotrs tūkstotis pacientu šo infekciju ir dabūjuši slimnīcās. Epidemiologi gan norāda, ka slimnīcas kā Covid-19 izplatības perēkļus nevar viennozīmīgi vainot, jo vīruss attīstās 14 dienu laikā, un negatīvs tests, stacionārā iestājoties, nav garants, ka kaite nav dabūta vēl pirms nokļūšanas slimnīcā. Tomēr eksperti arī neslēpj, ka vīrusu slimnīcās mēdz ienest personāls, infekcija izplatās no pacienta uz pacientu, tāpēc mēdz būt gadījumi, kad slimnieks ārstniecības iestādē nonāk ar vienu kaiti, to veiksmīgi izārstē, bet beigu beigās nomirst slimnīcā dabūta vīrusa dēļ.
Vairāk šeit

Vai pacientam ir tiesības zināt, ka ārsts ir vakcinējies?

Vai pacientam ir tiesības zināt, ka ārsts ir vakcinējies? Vai ārstam ir tiesības neatklāt šo informāciju? Vai ārsta profesija pieprasa vakcinēties obligāti? Visticamāk šie jautājumi drīzumā iegūs arvien lielāku aktualitāti un raisīs diskusijas, par ko liecina sabiedrības neviennozīmīgā attieksme pret dažu medicīnas iestāžu iniciatīvu – ārstiem, kas saņēmuši vakcīnu, dāvināt īpašas nozīmītes ar šī fakta apstiprinājumu. Vai šāda nozīmīte dos lielāku drošības sajūtu pacientiem un viņu tuviniekiem, un kā tiks uztverts ārsts, kurš nozīmīti pie halāta nebūs piespraudis?
Vairāk šeit

Cilvēki baidās pieskarties cits citam, un tas rada bažas

Sociālās distancēšanās noteikumi, kas ieviesti Covid-19 pandēmijas laikā, padziļinājuši daudzās rietumvalstīs pastāvošo tendenci – cilvēki aizvien retāk fiziski kontaktējas cits ar citu. Šāds pieskārienu trūkums slikti ietekmē mūsu psihisko stāvokli, apgalvo speciālisti. Palīgā var nākt informācijas tehnoloģijas.
  1. Pacientus neapskaut, audžubērnus – arī!
  2. Tehnoloģijas palīdzēs remdēt pieskārienu badu

    Vairāk šeit

Latvijas zinātnieki Jorkas universitātē pēta Covid-19 vājos punktus

Latvijas zinātnieki iesaistījušies koronavīrusa pētījumos ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Tā viens no jaunākajiem biofiziķiem – Igors Dubaņevičs kopā ar kolēģiem Jorkas universitātē pēta “vājos punktus” koronovīrusā, izmantojot datormodelēšanu.
Vairāk šeit

Pasliktinājusies jauniešu mentālā veselība

Covid-19 laiks nav saudzējis Latvijas jauniešus. Lai gan pati saslimstība viņu vidū nav tik izplatīta, bērniem un pusaudžiem jūtami pasliktinājusies garīgā veselība. Pat 70% aptaujāto atzinuši, ka piedzīvo nomāktību un depresiju. Bet grūtības mācīties ir gandrīz visiem.
Vairāk šeit

Baidās gan no Covid-19, gan no vakcīnas; potēties gatava tikai puse

No tiem, kuri mājās runā latviešu valodā, vakcinēties pret Covid-19 gatavojas 58%, no tiem, kuri runā krievu valodā, – 37% respondentu, liecina aptauja, kuru pēc LSM.lv pasūtījuma veicis sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Atšķirības ir arī starp citām grupām, tomēr valodas ziņā tās ir visvairāk izteiktas. Taču iemesls, kā liecina aptauja, nebūt nav “koviddisidentisms” (tas kā masveida fenomens aptaujā netika atklāts), bet pilnībā racionāls – cilvēki atzīst, ka viņiem pietrūkst ticamas informācijas un ka viņi ir ļoti neapmierināti ar valdības darbu.
ĪSUMĀ:
1. Latvijā ir “kovidnoliedzēji” un “kovidskeptiķi”, taču tādu ir maz
2. Latvijā ir vakcinācijas “entuziasti”
3. Latvijā ir tādi, kas gatavojas atteikties vakcinēties
4. Cilvēki netic vakcīnu drošumam
5. Cilvēkiem pietrūkst informācijas lēmuma pieņemšanai
6. Kur cilvēki iegūst informāciju
7. Ko sabiedrība domā par valdības darbu saistībā ar epidēmiju
u.c.

Vairāk šeit

svētdiena, 2021. gada 24. janvāris

Ierobežojumi ekonomikā turpināsies vismaz līdz vasarai

Ierobežojumi ekonomikā turpināsies vismaz līdz vasarai, kārtējā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju prognozē Fiskālās disciplīnas padome (FDP)
 
Vairāk šeit

Kā Covid-19 ietekmējusi pārtikas cenas un iepirkšanās paradumus?

  1. Ķīnā pēc cūku mēra uzveikšanas sabūvētas jaunas, modernas fermas ar lielu dzīvnieku skaitu, un tas ietekmēs arī cūkgaļas tirgu Eiropā.
  2. 2020. gada beigās jau sāka parādīties kustība biržā, sāka jau notikt pirmie nākotnes darījumi un cenas vairākiem produktiem sāka palielināties
  3. Mainījušies paradumi
  4. Tirgus notiek arī virtuāli, attīstīsies daudz un dažādos veidos, un nākotnē mēs arī rēķināmies ar to, ka liela daļa tirdzniecības saglabāsies internetā
 
Vaurāk šeit

Kā kvalitatīvie RAF mikroautobusi kļuva par brāķiem

Skumjš stāsts par to, kā viens no padomju Latvijas rūpniecības flagmaņiem kļuva par vissavienības mēroga brāķdari.
Tipiska aina vairumā padomju laika Latvijas uzņēmumu. Šo rakstu derētu izlasīt visiem, kuri vēl joprojām vaimanā par "sagrauto" tā laika rūpniecību. Īstenībā nebija jau ko graut - viss bija sagruvis tāpat.
Lasi šeit

sestdiena, 2021. gada 23. janvāris

Health Institute kopā ar latviešu uzņēmējiem Eiropā pirmo reizi veido savstarpējās sadarbības tīklu

Latvieši ārzemēs ļoti vēlas sadarboties un atbalstīt viens otru – tāds patīkams secinājums radās pēc pirmā Eiropas latviešu uzņēmēju tīklošanās pasākuma 21. janvārī plkst. 20.00-23.00, kurā piedalījās arī Health Institute. Tajā virtuāli iepazinās un sadarbības plānus ieskicēja 75 uzņēmēji un aktīvi tautieši no visas Eiropas.

Eiropā darbojas ļoti daudz latviešu uzņēmēju, tomēr bieži vien, atbilstoši mentalitātei un zināmai kautrībai, rušinās katrs savā lauciņā un reti kurš sevi skaļi piesaka. Tādēļ nereti viens tautietis nemaz nezina, ka turpat blakus darbojas cits, ar ko varētu mest kauliņus kopā un abi gūt labumu no sadarbības.

Šis bija viens no iemesliem, kā dēļ tika rīkots Latvijas izcelsmes Eiropas uzņēmēju un uzņēmīgo cilvēku virtuālais saiets.

“Latvieši ir līdzīgi domājoši, radoši, ekstrēmi, daudzpusīgi”, “latvieši ir drosmīgi”, “dzīvoju Zviedrijā un tiešām jūtu lielisku atbalstu no tautiešiem”, “latvieši spēj ātri pielāgoties, jo ir izdzīvotāji”, “latvieši ir mērķtiecīgi un optimisti”, “vienmēr patīkami satikt un atrast kopīgu valodu”, “latvieši ir atsaucīgi”, “aizrautīgi” – tie ir tikai daži no apzīmējumiem, ko dalībnieki sarakstīja čata lodziņā pēc vadītāju lūguma pateikt vienā teikumā, kādi, viņuprāt, ir latvieši.

Visiem dalībniekiem par pārsteigumu, negatīva komentāra nebija neviena.

“Te nu mēs redzam, ka stereotipi par latviešiem kā (bieži vien) nīgriem, aukstiem, aizdomīgiem un tādiem, kam otrs [latvietis] ir mīļākais ēdiens, lūst un grūst!” pēc pasākuma teic rīkotāju pārstāve Edīte Brauela (Lielbritānija). “Bieži vien jau tie aizspriedumi ir tikai kāds teiciens, kas laika gaitā nostiprinājies, un visiem sāk likties, ka tā arī ir. Es teiktu, ka latvietis ir kā kokosrieksts – kad tiec cauri tai cietajai čaulai, iekšpusē viss ir tāds tīrs, gaišs, smaržīgs un garšīgs! Angļi, piemēram, ir darījumos ļoti uzticami, bet viņi neprot būt tādi draugi kā mēs. Ja latvietim tā čaula salauzta – viņš būs kopā ar tevi uz mūžu.”

Ilze Spīgule-Buijtenvega no Zviedrijas piebilst: “Cilvēki ir izsalkuši noticēt kam citam, labam. Un vienmēr jau ir gan pasīvā, gan aktīvā nācijas daļa. Tie, kam neinteresē, tie jau arī nemeklē un nepiedalās.”

Bet daudziem interesē, un pat ļoti – pirmā Latvijas izcelsmes Eiropas uzņēmēju virtuālā saieta telpa, ja tā var izteikties, bija pārpildīta, pasākumā piedalījās septiņdesmit pieci visdažādākā profila uzņēmēji: no biznesa konsultantiem līdz māksliniekiem, no atslēdzniekiem līdz informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistiem.

Šķiet, paši dalībnieki bija pārsteigti par to, ka Eiropā ir tik daudz uzņēmīgu latviešu, kas darbojas visdažādākajās nozarēs. Rīkotāji teic, ka patiesībā gribētāju bijis vēl daudz vairāk, bet diemžēl virtuālās platformas kapacitāte ir ierobežota. Nākotnē lielās intereses dēļ būs jāmeklē citi risinājumi, viens no tiem – tikšanās starplaikos veidot virtuālas mazāka mēroga tikšanās atbilstoši tēmām, nozarēm, ģeolokācijai. Pagaidām nolemts nākamo tikšanos rīkot pēc diviem mēnešiem, 18. martā, lai gan daudzi dalībnieki, sajūsmināti par pasākumu, pauda vēlmi turpmāk tikties pat reizi mēnesī. Organizatori arī rosināja veidot lokālos biznesa klubus, jo tieši vietējie uzņēmēji vislabāk var viens otram palīdzēt, pārzinot attiecīgo vidi un apstākļus.

Vietnes "latviesi.com" paspārnē savukārt tiek sākta veidot latviešu uzņēmēju karte – tajā ērti varēs atrast tautiešu uzņēmumus. Kustībai dots nosaukums, ko var izmantot arī kā mirkļbirku – #PērcLV. “Tas nozīmē – pērc ne tikai Latvijā ražotos produktus, kurus mūsdienās viegli pasūtīt un piegādāt jebkur Eiropā, bet arī produktus un pakalpojumus, ko kāds uzņēmīgs tautietis ražo un piedāvā iegādāties tavā tagadējā mītnes zemē”, skaidro Ilze Spīgule-Buijtenvega.

Šobrīd rīkotājiem stāv priekšā milzīgs darbs – jāizanalizē pirmās tikšanās norise, jāizkristalizē secinājumi, dalībnieku vēlmes, tēmas, jāplāno turpmākā darbība, kas solās būt visai liela mēroga un daudzpusīga.

Marija Fadula uzskata: “Mums ir liela priekšrocība salīdzinājumā ar Rietumeiropu – mēs joprojām, kaut neapzināti, esam pietuvināti dabas ritmiem, mums ir izteikta pašidentitāte, sakņu sajūta, un tas dod arī lielu spēku. Tikai jāpārkāpj pāri bailēm viens otram palīdzēt, aizdomīgumam. Tad var paveikt patiesi lielas lietas, un tas jau ir daudzas reizes pierādīts – kad tiešām vajag, varam apvienoties un palīdzēt, atbalstīt no sirds. Šo savstarpējo atbalstu un sadarbību būtu brīnišķīgi ieviest vairāk arī ikdienā, un to, ka tas ir iespējams un vēlme to realizēt ir dedzīga, pierāda šī tikšanās.”

Tīklošanos organizē "Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai" (#esiLV), kas veidota kā ārvalstīs darbojošos Latvijas izcelsmes uzņēmēju un nozares profesionāļu un organizāciju kopiena pieredzes apmaiņai un biznesa partnerību veidošanai. Pasākums tiek rīkots ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.

Vairāk šeit un šeit

Pašizolācija jāievēro ieceļotājiem no visām Eiropas valstīm

Bez pašizolācijas Latvijā var ieceļot no Vatikāna, ar kuru gan Latvijai nav tiešo lidojumu, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija.

“Sarkanā saraksta” valstis, uz kurām rekomendēts nebraukt

 



SPKC arī norāda, ka, ieceļojot no šīm valstīm, obligāti jāievēro 10 dienu pašizolācija. 

"Baltajā sarakstā" ir Vatikāns, kur saslimstības rādītājs ir 0, bet ar šo valsti Latvijai nav tiešo savienojumu.

Prasība par pašizolāciju vairs netiek attiecināta uz vairākām valstīm ārpus Eiropas.

 

Saraksts attiecībā uz pašizolācijas prasībām stājas spēkā no sestdienas, 23. janvāra, pulksten 00.00.

KONTEKSTS:

Ir Jautājumi par vakcinēšanos pret Covid-19?

Jums ir jautājums par vakcinēšanos pret Covid-19? Sūtiet to Latvijas Radio Ziņu dienestam!

  • Tālrunis "WhatsApp" balss ziņām – 27834559
  • Epasts: zinas@latvijasradio.lv
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt. Tādēļ ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 7. februārim, un līdz tam spēkā ir stingri ierobežojumi, kā arī "mājsēde" nedēļas nogalēs, kas nozīmē, ka no plkst.22 līdz 5 katram jāatrodas savā dzīvesvietā. 
 
Vairāk šeit

Vai Covid-19 ietekmē slimnīcās būs kara medicīna?

Lai gan Latvijā Covid-19 saslimstība nedaudz ir mazinājusies, kopumā situācija ir kritiska, īpaši slimnīcās. Tendences liecina, ka pieaug pacientu skaits ar smagu slimības gaitu, un šiem pacientiem ir nepieciešama intensīvā terapija. Šie resursi slimnīcām ir ierobežoti. Ja saslimstība atkal sāks pieaugt, mediķiem būs jāizšķiras, kuram pacientam palīdzēt un kuram ne, paziņojumā medijiem brīdināja Veselības ministrija.
 
ĪSUMĀ:
  1. Vairāk pacientu ar smagu slimības gaitu
  2. Slimnīcās apliecina sarežģīto situāciju

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt. Tādēļ ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 7. februārim, un līdz tam spēkā ir stingri ierobežojumi, kā arī "mājsēde" nedēļas nogalēs, kas nozīmē, ka no plkst.22 līdz 5 katram jāatrodas savā dzīvesvietā.

VAIRĀK ŠEIT

Vai jaunais koronavīrusa paveids ir nāvējošāks?

Ir "dažas liecības", ka jaunais koronavīrusa paveids, kurš sākotnēji tika konstatēts Lielbritānijā, ir ne tikai lipīgāks, bet arī nāvējošāks - paziņoja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

KONTEKSTS:

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) ceturtdien, 21. janvārī, aicināja Eiropas valstis gatavoties tuvāko nedēļu laikā izvērst stingrākus pasākumus un paātrināt vakcinācijas kampaņas, ņemot vērā riskus, ko rada koronavīrusa lipīgāko paveidu izplatīšanās.

ES un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm "ir jārēķinās ar Covid-19 gadījumu skaita pieaugumu, ņemot vērā variantu ar palielinātu pārnesamību pakāpenisko izplatību un iespējamo dominēšanu", teikts ECDC jaunākajā ziņojumā.

Vairāk šeit

 

piektdiena, 2021. gada 22. janvāris

Borisa un Ināras Teterevu fonds aicina kļūt par saimnieku savam saimes galdam

Borisa un Ināras Teterevu fonds turpina atbalsta programmu uzņēmīgajiem un rosīgajiem “Pats savam SAIMES GALDAM”.
Fonds aicinabezpeļņas organizācijas, kuras vēlas palīdzēt grūtībās nonākušiem cilvēkiem veikt dārzkopības darbus pārtikas sagādāšanai savam saimes galdam, līdz 28. februārim pieteikt projektu idejas.
Lai pieteiktos atbalstam, organizācijai vispirms līdz 28. februārim jānosūta fondam īss projekta ieceres apraksts brīvā formā.
Pretendentus finansējuma saņemšanai aicinarūpīgi iepazīties programmas “Pats savam SAIMES GALDAM” nolikumu.
Jautājumus aicinasūtīt elektroniski uz office@teterevufonds.lv.Vairak informācijas atradīsiet šeit.

2021. gada pirmā Memoranda padomes sēde

27. janvārī plkst. 11.00 Health Institute attālināti piedalīsies 2021.gada pirmajā Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes (Memoranda padomes) sēde, kurā:
  • I. Memoranda padomes vadītājs un vadītāja vietnieks ziņos par Memoranda padomes darba plāns 2021.-2023.gadam,kā arī tiks balso lemts par izstrādātā plāna projekta apstiprināšanu. Šīs būs pirmais Memoranda padomes plāns, kas izstrādāts uz trim gadiem, iepriekšējā 1 gada vietā. Un plāna projekts ietver 23 uzdevumus, lai sasniegtu trīs prioritāros mērķus:
    • 1)Attīstīt NVO un pilsoniskās sabiedrības darbības vidi un nodrošināt finanšu ilgtspēju un neatkarību;
    • 2)Visos lēmumu pieņemšanas posmos un līmeņos ieviest efektīvus, ilgtspējīgus un jēgpilnus sabiedrības līdzdalības un lēmumu pieņemšanas procesus, nodrošinot pilsonisko dialogu par visām sabiedrībai svarīgām tēmām;
    • 3)Stiprināt NVO lomu transformācijas procesos un paradumu izmaiņu nostiprināšanā savstarpējās sociālās uzticēšanās mērķu sasniegšanā.
  • II. Finanšu ministrija informēs par Domnīcas par sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanas progresu, sēdē ziņojot par vienu no būtiskākajiem jautājumiem, kas tiek risināts domnīcas ietvaros –saimniecisko darbību.
  • IV. Sabiedrības integrācijas fonds prezentēsZiņojumu par NVO fonda rezultātu ietekmi uz pilsoniskās sabiedrības attīstību.
    V. Memoranda padomes deleģētās personas Andris Šuvajevs, “Sabiedriskās politikas centrs ”PROVIDUS””, un Anete Būmeistere, biedrība “Latvijas Jauno zinātnieku apvienība” ziņos par paveikto Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē un ES Struktūrfondu komitejā.
    VI. Memoranda padomes vadītājs informēs par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPL) padomes locekļa kandidātu atlases procesu. Jaunizveidotā SEPLP sastāvā būs trīs locekļi: vienu no tiem izvirzīs Valsts prezidents, vienu –Saeima, bet vēl vienu –Memoranda padome. Vienlaikus likumā noteiktas vairākas prasības, kurām jāatbilst personai, lai ieņemtu attiecīgo amatu, piemēram, personai jābūt augstākai izglītībai, vismaz piecus gadus ilga profesionālā vai akadēmiskā pieredze masu informācijas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā, kā arī nevainojama reputācija. Ņemot vērā uzticēto pienākumu Memoranda padomei izvirzīt 1 pārstāvi, Memoranda padomei būs jāizstrādā kārtība, kādā tiks izvēlēti un apstiprināti kandidāti.
 
  1. Sēde tiks organizēta attālināti.
  2. Interesenti varēs sekot līdzi audio formātā Ministru kabineta mājaslapā.
  3. Pēc Memoranda padomes sēdes tiks organizēts aptuveni 1,5h garš informatīvs seminārs par Tiesību aktu portālu, kura mērķis ir Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas procesa modernizēšana, nodrošinot sabiedrībai pieejamāku līdzdalību un valsts pārvaldeiefektīvāku un ātrāku TAP izstrādes un saskaņošanas procesu, kā arī sēžu vadības procesu pilnveidošana.
 
Informatīvais materiāls sagatavots ar Sabiedrības Integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild biedrība "Alianse Pārnozariskai Ilgtspējīgai attīstībai".

Vakcīna pret Covid-19: CureVac

Eiropas Komisija (EK) noslēgusi līgumu ar vakcīnu pret Covid-19 ražotāju "CureVac", kā rezultātā Latvijai tika piedāvāts iegādāties 946 510 "CureVac" vakcīnas devu.

Šobrīd lietošanai Eiropas Savienībā ir reģistrētas tikai divas vakcīnas - "Moderna", kā arī "BioNTech" un "Pfizer". Tiek prognozēts, ka līdz šī gada 29. janvārim varētu tikt reģistrēta "AstraZeneca" vakcīna, tomēr pastāv riski, ka pēc reģistrācijas šo vakcīnu piegādes var aizkavēties no vakcīnu saņēmējas valsts neatkarīgu iemeslu dēļ.

Ņemot vērā minēto, lai novērstu riskus, ka netiks nodrošināta plānotā vakcinācija ar "AstraZeneca" vakcīnu, kas vēl nav reģistrēta, tiek meklētas iespējas saņemt papildu vakcīnas no citiem ražotājiem šī gada pirmajā pusgadā.

Latvija ir pieteikusies uz piecu ražotāju – “BioNTech”/”Pfizer”, “Moderna Biotech Spain”, “AstraZeneca”/Oksfordas Universitāte, “Janssen” (“Johnson&Johnson”) un “CureVac” – izstrādātām vakcīnām.

Vairāk šeit

ceturtdiena, 2021. gada 21. janvāris

Google izveido 2 miljonu eiro fondu digitālās iekļaušanās veicināšanai

Google paziņo par savu pirmo Google.org Impact Challenge, kas veltīts Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm – atvērts aicinājums atbalstīt organizācijas, kas strādā, lai pārvarētu digitālo plaisu un veicinātu ekonomikas izaugsmi dažādās sabiedrības daļās. Google šo divu miljonu eiro lielo grantu jeb mērķfinansējumu sadalīs starp labdarības projektiem Latvijā un vēl 10 citās Eiropas valstīs.

Tehnoloģijas ir kalpojušas par glābiņu Eiropas uzņēmumiem un sabiedrības grupām pandēmijas laikā – sākot no iespējas atrast precīzu informāciju par veselības jautājumiem un iegādāties pārtikas preces tiešsaistē, līdz jaunu mācību veidu meklēšanai un iespējai sazināties ar saviem tuviniekiem. Šie apstākļi kalpoja par dzinējspēku, lai radītu ikvienam pieejamu digitālo nākotni, īpaši tad, kad ekonomika uzsāks atveseļošanās ceļu pēc pandēmijas.

Tāpēc Google apņēmusies palīdzēt sasniegt šo mērķi. 2020. gadā Google palīdzēja cilvēkiem un uzņēmumiem Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā, veidojot jaunas karjeras, digitalizējot un paplašinot uzņēmējdarbību. Latvijā vairāk nekā 8 000 cilvēku ar Google palīdzību ir pilnveidojuši savas digitālās prasmes vai mainījuši karjeru par labu tehnoloģiju nozarei.

Tagad Google meklē jaunas iniciatīvas, kuru mērķis ir atjaunot ekonomiku, par pamatu liekot sociālo iekļaušanos. Visas bezpeļņas, peļņas organizācijas, kā arī mācību iestādes var pieteikties līdz 1. martam šeit – g.co/ceechallenge. Tiks izskatīti tikai labdarības projekti, bet tie var būt jebkurā attīstības fāzē – pilnīgi jauna ideja vai jau izveidots projekts, kas guvis ievērību. Pretendentam ir jābūt reģistrētam Latvijā vai arī kādā no šīm valstīm: Bulgārijā, Horvātijā, Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā vai Slovēnijā.

“Es novērtēju, ka līdz ar šo iniciatīvu Google.org uzņemas aktīvāku lomu Centrāleiropā un Austrumeiropā, izveidojot fondu, lai ar tehnoloģiju palīdzību risinātu problēmas, ar kurām mēs saskaramies 21. gadsimtā,” sacīja Ieva Ilvesa, kiberdrošības un digitālās politikas eksperte un Valsts prezidenta padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos. “Mūsdienās visas sabiedrības grupas, uzņēmumi un iestādes saskaras ar milzīgām izmaiņām tehnoloģiju progresā, ko paātrināja arī Covid-19. Dažiem ir grūti pielāgoties, citiem trūkst pamatresursu, lai tiktu līdzi izmaiņām. Lai pārvarētu grūtības un uzlabotu mūsu cilvēku digitālo pieredzi, ikvienam ir jāiesaistās, sākot no vietējās pašvaldības vai ekspertiem, līdz pat lielākajiem pasaules uzņēmumiem. Es ar nepacietību gaidu mūsu sadarbību ar Google.org, veidojot digitāli izglītotu un pārtikušu sabiedrību,” piebilda Ieva Ilvesa.

Impact Challenge iniciatīva ir Google apņemšanās arī turpmāk atbalstīt tos labdarības projektus Latvijā, Centrāleiropā un Austrumeiropā, kuru mērķis ir uzlabot digitāli pieejamo izglītību un ekonomiskās iespējas. Tieši šiem reģioniem pagājušajā gadā vien Google.org ir piešķīris vairāk nekā 1,5 miljonus eiro individuālu grantu veidā. Pavisam nesen Google atbalstīja Riga Tech Girls iniciatīvu, kuras mērķis ir palīdzēt sievietēm Latvijā atrast darbu tehnoloģiju nozarē. Kopā ar partnerorganizāciju Women Go Tech Lietuvā Google.org atbalsts programmai sasniedza 400 000 eiro, kas deva iespēju atbalstīt vēl vairāk sieviešu.

Impact Challenge projektu atlasīšanas procesu veiks Google ar INCO Group palīdzību un izcilu ekspertu grupu, kurā ietilpst akadēmiķi, līderi un sabiedriskie aktīvisti no visa reģiona.

Vairāk informācijas par Google.org Impact Challenge Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī pieteikumu formas var atrast šeit: g.co/ceechallenge

Vairāk šeit

trešdiena, 2021. gada 20. janvāris

Pašvaldībās trūkst vienotas pieejas skolēnu ēdināšanā attālināto mācību laikā

Attālināto mācību laikā aktuāls kļuvis jautājums par to, kā nodrošināt skolēniem ēdināšanu. Latgales pašvaldībās skolēnu ēdināšana attālināto mācību laikā ļoti atšķiras. Katrai pašvaldībai ir sava pieeja, proti, kāds piegādā pārtikas pakas, citi – pārtikas kuponus vai atbalsta kartes, vēl citās pašvaldībās tiek pārskaitīta nauda.
Šāda situācija veidojas, jo nav vienota regulējuma, kā un vai būtu sniedzams ēdināšanas atbalsts skolēniem attālināto mācību laikā.
ĪSUMĀ:
  1. Vecāku pieredze
  2. Pārtikas paku saturs un sūdzības
  3. Tiesībsargs – situācija līdzīga visā Latvijā
  4. Par vienotas pieejas ieviešanu nav domāts
VAIRĀK ŠEIT

Ārstniecības personāla piesaistei ieviesīs jaunu atbalstu – kompensācijas

Ārstniecības personāla piesaistei Rīgā ieviesīs jaunu atbalstu – kompensācijas. 
Atkal Rīgā!
Kā būs ar Latvijas perifēriju?
Vairāk šeit
 

Eiropas Savienības valstis joprojām visai slinki ievēro GDPR noteikumus

Svaigs pētījums liecina, ka sodu skaits un apmērs par vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) principu neievērošanu Eiropas Savienības (ES) valstīs turpina pieaugt. Advokātu birojs “DLA Piper” atklājis, ka kopš 2020. gada 28. janvāra Eiropas Savienībā esošie uzņēmumi samaksājuši kopumā 158,5 miljonus eiro lielu sodu par GDPR noteikumu pārkāpšanu. Būtiski arī tas, ka ziņojumu skaits par pārkāpumiem gada laikā pieaudzis par 19%.

Itālija, Vācija un Francija ir tās ES valstis, kuras visaktīvāk ķer aiz astes uzņēmumus, kuri slinki ievēro GDPR principus. Kopš GDPR stāšanās spēkā šīs valstis no uzņēmumiem kopumā iekasējušas 192.8 miljonus eiro. Taču katrs no šiem sodiem nav ne tuvu 47 miljoniem eiro, ko Francija iekasēja no kompānijas “Google” par datu caurspīdīguma noteikumu pārkāpšanu.

Vienlaikus jāuzsver, ka ES valstu gatavība integrēt datu aizsardzības noteikumus ir krasā pretstatā ASV, kur parādās diezgan liela pretestība šāda veida datu aizsardzības pieejai.

Vairāk šeit

Projektu konkursu iesniegšanas termiņi 2021.gadam

 

Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) izveidojis provizorisko grafiku, kādā laika posmā būs iespējams pieteikties 2021.gada konkursiem. Aicinām tuvāk iepazīties ar to, lai izvērtētu, kurš konkurss būtu visatbilstošākais, lai saņemtu atbalstu idejas realizēšanai, kā arī varētu ieplānot laiku projektu pieteikumu izstrādei.

Informējam, ka konkursa nolikumi pirms katras projektu pieteikumu kārtas tiek izvērtēti, vai atbilst noteiktajām nozares politikas prioritātēm un esošai situācijai valstī, tāpēc konkursu nolikumu pilnveides un saskaņošanas process var ietekmēt nosacījumus un provizoriskos projektu pieteikumu iesniegšanas termiņus.

2021.gada plānotajos konkursos tiks saglabāti priekšnosacījumi, kuri veiksmīgi ir adaptēti iepriekšējos gados, tādējādi pirmo iespaidu par konkursu mērķiem un projektu iesniedzējiem iespējams gūt no iepriekšējo gadu projektu dokumentācijas.
Ņemot vērā valstī pieņemtos drošības pasākumus Covid-19 izplatības samazināšanai, arī 2021.gadā projektu iesniegumus un atskaites aicinām iesniegt tikai elektroniski.
PIEZĪME. Konkurss diasporas un Latvijas bērnu kopīgām nometnēm var tikt atcelts saistībā ar Covid-19 ierobežošanas pasākumiem.
Vairāk šeit

Konkursu grafiks

pirmdiena, 2021. gada 18. janvāris

ES fondu atbalsts ārstniecības personāla piesaistei Rīgā. Un kā ar Latvijas perifēriju?

Un atkal centrā ir Latvijas "ūdensgalva" Rīga. Vai patiešām Latviju glābs Rīga?

Sniedzot atbalstu medicīnas personālam, kas nodrošina pacientu ārstēšanu sabiedrības veselības krīzes situācijās, un stiprinot tā pieejamību Rīgā, Veselības ministrija īstenos Eiropas Savienības (ES) fondu projektu. Darbam stacionāros, kuri ar Nacionālo veselības dienestu ir noslēguši līgumu par veselības aprūpi, tiks piesaistītas medicīnas māsas un māsu palīgi, bet Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu atbalsta centros - ārstu palīgi. Atbalsts paredzēts arī ģimenes ārstu paaudžu nomaiņai. Pieejamais ES fondu finansējums – 2,55 miljoni eiro.

Medicīnas māsām, māsu palīgiem stacionāros un ārstu palīgiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā Rīgā, noslēdzot darba līgumus uz vismaz piecu gadu periodu, būs iespējams saņemt kompensācijas: vienreizēju kompensāciju piecu mēnešalgu apmērā un vienreizēju papildu kompensāciju vienas zemākās mēnešalgas apmērā par katru ģimenes locekli, kā arī vienreizēju uzturēšanās izmaksu kompensāciju 12 mēnešu periodam 3600 eiro apmērā.

ES fondu finansējums plānots arī ģimenes ārstu paaudžu nomaiņai Rīgā, paredzot kompensācijas par zināšanu, informācijas un pieredzes nodošanu gan pensijas vecuma ģimenes ārstiem, kas nodos savas prakses vietas, gan ģimenes ārstiem, kuri tās pārņems. Kompensācijas paredzēts izmaksāt trīs mēnešus.

Kopējais attiecināmais finansējums ir 3 000 000 eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums –2 550 000 eiro(85%) apmērā un valsts budžeta finansējums 450 000 eiro (15%) apmērā.

ES fondu programmu 9.2.7. “Atbalsts ārstniecības personām, kas nodrošina pacientu ārstēšanu sabiedrības veselības krīžu situāciju novēršanai” izstrādājusi Veselības ministrija, kas arī būs projekta īstenotāja, tostarp organizēs atbalstāmo ārstniecības personu atlasi. Veselības ministrijai projekta iesniegums finansējuma saņemšanai jāiesniedz Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā līdz š.g. 18. februārim.

Dokumentālā filma Netīrā zona

Covid-19 slimnīcu karantīnas nodaļas dalās divās zonās ­– tīrajā un netīrajā jeb bīstamajā zonā. Tīrajā zonā vīrusa nav. Tur atrodas ārstu istaba un atpūtas telpa, kur mediķiem uz brīdi atvilkt elpu. Bet aiz īpaši izveidotām slūžām jeb aizsarga, sākas netīrā zona.

svētdiena, 2021. gada 17. janvāris

Cik pedagogiem piemaksāja par darbu Covid-19 apstākļos?

Covid-19 dēļ gandrīz jau veselu gadu vairāk darba ir ne vien mediķiem, bet arī pedagogiem, kam nākas pielāgoties mācībām digitālā vidē un reizumis strādāt paralēli gan klātienē, gan attālināti. Kā novērtēt  un atalgot skolotāju darbu Covid-19 pandēmijas laikā? Pagājušā gada nogalē ministrija lēma skolotājiem piemaksas izmaksāt par rudens semestri. Cik liels bija skolotāju darba novērtējums?
  1. Vidējās piemaksas apmēram būtu jābūt 50 eiro lielam
  2. Kā piemaksas dalīja pašvaldībām un skolām?
  3. Kādas piemaksas saņēma pedagogi, kuru skolām tika iedalītas salīdzinoši nelielas naudas summas?
  4. Ticami, ka atsevišķi skolotāji patiešām piemaksā varētu būt saņēmuši divus eiro
  5. Izstrādās konkrētus piemaksu aprēķina kritērijus
Vairāk šeit

Divpusējās sadarbības veidošanas pasākums ar organizācijām no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas


Vēlies atrast sadarbības partneri savam kapacitātes projektam?

Piedalies divpusējās sadarbības veidošanas pasākumā ar organizācijām no Latvijas, Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas, kas notiks 26. janvārī plkst. 12.00 platformā Zoom.

Pasākumā piedalīsies vismaz 10 organizācijas no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas, kuras strādā mūžizglītības, kopienu attīstības, medijpratības, cilvēkresursu pārvaldības un citās jomās un ir ieinteresētas sadarbībai pilsoniskās sabiedrības organizāciju kapacitātes stiprināšanā.

Pieteikties pasākumam

Krievijas varas mediji ziņo par Rietumos ražotajām vakcīnām

Jau kopš pirmo Rietumvalstīs ražoto vakcīnu testiem Krievijas varai uzticīgie mediji aktīvi tiražē mītu, ka tās ir bīstamas, bet Eiropas Savienībā nesen sāktais vakcinācijas process – haotisks un dažādiem skandāliem apvīts. Vēstījumi, kas balstīti pārspīlējumos, citādi maldinošā un pat nepatiesā informācijā, viegli sasniedz auditoriju arī Latvijā.
Īsumā:
  1. Nāves testu laikā
  2. Mirušie pēc vakcīnas vai tās dēļ?
  3. Pansionāti kā “izmēģinājuma poligoni”
  4. Vakcīna esot bīstama glabāšanas temperatūras dēļ
  5. Eiropā vakcīnai neuzticoties
Vairāk šeit

Covid-19 - sekas jūtamas pat pēc pusgada

Arī sešus mēnešus pēc inficēšanās ar jauno koronavīrusu divām trešdaļām izveseļojušos Covid-19 pacientu, kam bija nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, joprojām ir vismaz viens no šīs slimības simptomiem. Īpašu satraukumu rada nieru bojājumi tiem, kuriem iepriekš šādu problēmu nav bijis, liecina jauns Ķīnas zinātnieku pētījums.
ĪSUMĀ:
  1. Nogurums, depresija, miega traucējumi
  2. Vai iespējama pilnīga izveseļošanās?
  3. Organisms reaģē uz draudiem, ar kuriem vēl nav sastapies
Vairāk šeit

LATVIJAS TĒLS: Skats no starptautiskajām organizācijām

  • Kāda ir Latvijas vīzija par savu vietu pasaulē?
  • Kāds ir Latvijas tēls starptautiskajās organizācijās un kādu to vēlamies veidot?
  • Kādu pienesumu spējam dot starptautiskajai telpai?
  • Kā tiks veidota Latvijas kampaņa par nepastāvīgā locekļa vietu ANO Drošības padomē?
  • Kādu lomu šajā jomā spēlē Latvijas profesionāļi starptautiskajās organizācijās?
 
25.01.2021 • 13.00-14.30 (UTC+2)
Piedalās alnet.lv, Health Institute

Rīko: kustība #esiLV & Eiropas Latviešu apvienība

Ideju darbnīca par godu Latvijas starptautiskās de iure atzīšanas simtgadei
Diskusiju vada:  Elīna Pinto, ELA

13.00 - Vīzija par Latviju pasaulē: ceļā uz  ANO Drošības padomi
Zanda Kalniņa Lukaševica, ĀM
Andris Sprūds, LĀI

13.15 - Latvijas "jaunais tēls": ko vēlamies vēstīt pasaulei?
Andris Rubīns, Nord DDB Riga
Ieva Jākobsone Bellomi, #esiLV

13.30 - Latvijas veiksmes atslēgas: kādi esam un ko spējam dot pasaulei?
Baiba Braže, NATO, Brisele (tbc)
Žaneta Vegnere, EK, Brisele
Nils Muižnieks, AI, Londona
Ilze Baranovska, EĀDD, Indonēzija
Liene Veide, ANO, Dānija un misijas
Zanda Martiņuka, IOM, misijas
Anete Erdmane, EDSO, Varšava un misijas
Miks Muižarājs, PB, Ēģipte un misijas

14.10 - Latvijas vēstneši: kā mērogot Latvijas stāstu pasaulē
Ojārs E. Kalniņš, Saeima, LI
Solveiga Silkalna, VPK
Kristīne Saulīte, PBLA

14.30 Noslēgums un turpmākie soļi
Kaspars Rožkalns/Jānis Nīgals, LIAA
Zanda Kalniņa Lukaševica, ĀM

NB: Panelisti piedalās personiskā kapacitātē un nepārstāv attiecīgo starptautisko organizāciju oficiālo pozīciju.

N.B. Pievienojoties Zoom, dalībnieks dod piekrišanu ieraksta veikšanai un materiāla publicēšanai.

Eiropas latviešu uzņēmēju pirmā virtuālā tīklošanās

Kad: 21. jan. 2021 20:00 - 21. jan. 2021 22:00
Kur: Zoom

Diasporas uzņēmēju kopiena #esiLV#esiLV aicina ikvienu uzņēmēju, kā arī uzņēmīgu, radošu un darošu cilvēku piedalīties pirmajā virtuālajā Eiropas tīklošanās pasākumā.

Tā mērķis ir apzināt Eiropā dzīvojošos Latvijas uzņēmējus un citus aktīvos cilvēkus, lai sniegtu atbalstu, veicinātu kontaktu un pieredzes apmaiņu, kā arī radītu bāzi auglīgām diskusijām un savstarpējai sadarbībai.

Katram pasākuma dalībniekam tiks dota iespēja, lai iepazīstinātu ar sevi, pastāstītu par piedāvātajiem produktiem vai pakalpojumiem, izteiktu savas vēlmes saistībā ar sadarbību un nepieciešamo atbalstu.

Kā pievienotā vērtība notiks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa pirmsinkubācijas un inkubācijas programmu (PINK un INK) prezentācija. Plānots, ka 2021. gadā PINK notiks tiešsaistē un šajā 6mēnešu bezmaksas apmācību programmā varēs piedalīties diasporas pārstāvji un reemigranti, kuriem ir Latvijā īstenojamas biznesa idejas.

Pasākums norisināsies virtuāli, ZOOM platformā, šā gada 21. janvārī plkst. 20.00(pēc Latvijas laika!).

Lai e-pastā saņemtu saiti uz ZOOM, lūgums pieteikties šeit norādītajā biļešu sadaļā https://ej.uz/f5mp līdz 2021. gada 20. janvārim!

GDPR: Piesakoties pasākumam, Jūs piekrītat tā ierakstam, kura fragmenti var tikt izmantoti plašsaziņas un reklāmas vajadzībām.

Tīklošanos organizē "Ekonomiskā Sadarbība un Investīcijas Latvijai" (#esiLV), kas veidota kā ārvalstīs darbojošos Latvijas izcelsmes uzņēmēju un nozares profesionāļu un organizāciju kopiena pieredzes apmaiņai un biznesa partnerību veidošanai.

Sīkāka informācija: esiLV@latviesi.com

Sadarbība un savstarpējs atbalsts ir latviešu uzņēmēju nākotne!

Online: eventbrite.com 

Avots:#esiLV

sestdiena, 2021. gada 16. janvāris

Latvijas ekonomikā tuvākajos gados ieplūdīs 16 miljardi eiro investīcijām; svarīgi būs ilglaicīgi projekti

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvijas-ekonomika-tuvakajos-gados-iepludis-16-miljardi-eiro-investicijam-svarigi-bus-ilglaicigi-projekti.a389041/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links

piektdiena, 2021. gada 15. janvāris

Kā atšķiras Covid-19 vakcīnas?

Kā atšķiras «Moderna» un «Pfizer»/«BioNTech» vakcīnas?

Līdz šim Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā ar nosacījumiem reģistrētas divu ražotāju – “Pfizer”/“BioNTech” un “Moderna” – vakcīnas pret Covid-19. Tā kā abu vakcīnu izstrādē ir izmantotas inovatīvas metodes, Zāļu valsts aģentūra skaidro, kas šīm vakcīnām ir kopīgs un ar ko abas vakcīnas atšķiras.
ĪSUMĀ:
  1. Abu vakcīnu kopīgais
  2. Atšķirības – uzglabāšana un intervāls starp devām
KONTEKSTS:
Decembrī Eiropas Komisija apstiprināja farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" un vēlāk ASV uzņēmuma "Moderna" Covid-19 vakcīnu izmantošanu Eiropas Savienībā. Pirmās vakcīnas devas pret Covid-19 ES dalībvalstis, tostarp Latvija,  saņēma 26. decembrī.
Latvija līdz šim saņēmusi trīs Covid-19 vakcīnu kravas – pirmajās divās piegādēs saņemtas 23 400 vakcīnu devas, bet trešajā – vēl 6800 devas. Šīs ir “Pfizer” un “BioNTech” izstrādātās vakcīnas.  No 12. janvāra Latvijā pieejama arī "Moderna" izstrādātā vakcīna, kas apstiprināta izmantošanai Eiropas Savienībā.
Savukārt saskaņā ar Latvijas vakcinācijas plānu mūsu valsts cer pamatā uz "AstraZeneca" vakcīnām, kuras ir vienkāršāk izplatāmas un lietojamas, arī lētākas. Eiropas Zāļu aģentūra šonedēļ saņēmusi pieteikumu “AstraZeneca” un Oksfordas Universitātes izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 infekciju reģistrācijai ar papildu nosacījumiem.
Vairāk šeit

Eiropā internetā piedāvā viltotas vakcīnas un neīstas rezervācijas

Lai gan lielākajā daļā valstu vispirms tiek vakcinēti mediķi un vecāka gada gājuma cilvēki, tomēr pie paraugdemonstrējumiem ar vakcinēšanos tiek arī pa kādam valsts līderim. Tā tikko vakcīnu saņēmis Rumānijas prezidents un Turcijas prezidents. Vakcinācija Eiropā un pasaulē uzņem apgriezienus, un internetā jau sāk piedāvāt viltotas vakcīnas un neīstas rezervācijas.
FAKTI:
  1. Izraēlā vakcinēto skaits uz 100 iedzīvotājiem ir  23,87, Emirātos – 14,21, Lielbritānijā – 5,02, ASV – 3,61, Dānijā – 2,22, bet vidēji ES šis rādītājs ir 0,95
  2. Norvēģijā tiek pētīts, kāpēc pēc saņemtās “Pfizer” vakcīnas 13 veci cilvēki nomiruši
  3. Lielbritānijā melnajā tirgū var nopirkt vizīti uz vakcinācijas kabinetu. Saskaņā ar Interpola datiem jau ir 3000 vietņu, un to skaits strauji palielinās.
 
Vairāk šeit

Hakeri publicējuši sagrozītus dokumentus par Covid-19 vakcīnām

Internetā ir nopludināti dokumenti par vakcīnām pret koronavīrusu Covid-19, paziņojusi Eiropas Zāļu aģentūra. Dokumentus pagājušā gada beigās nozaga kiberuzbrukuma laikā Eiropas Savienības (ES) zāļu aģentūrai. Institūcija apgalvo, ka hakeri pirms publicēšanas ir veikuši izmaiņas nozagtajos dokumentos, lai radītu šaubas par vakcīnu uzticamību. Savukārt vairākas ES dalībvalstis ir saniknotas par to, ka saņems mazāk “Pfizer” vakcīnas devu, nekā bija paredzēts.
Vairāk šeit

Izglītības pulss Janvāris-2021